RECENZIJA: Hurts - ''Desire''
Andris Latvers on Sunday Kāds var pateikt ar ko topošais miljonārs Porziņģis,kuram valsts par 123 000€ nopirka apdrošināšanu ir labāks par tiem daudziem ziedot.lv klientiem, kuri meklē katru € , lai mēģinātu izdzīvot jo valsts neapmaksā viņu ārstēšanu? Jūs sakat ka to nevar salīdzināt, ieskatieties mirstoša cilvēka acīs, kurš grib dzīvot, lai saprastu dzīvības nozīmīgumu pārējo lietu priekšā!
Mazliet vēl atlicis gaidīt līdz mančestriešu dueta “Hurts” koncertam “Arēnā Rīga” - tas notiks 9. novembrī, bet vēl pavisam neilgāk atlicis līdz viņu jaunā albuma klajā nākšanai - tas veikalu plauktos oficiāli parādīsies 29. septembrī. “Mums ir patiess prieks izziņot “Desire”. Albumu, kas pārpildīts ar kaisli, sāpēm un iekāri. Un ar labāko mūziku, kādu vien jebkad esam radījuši,” savu ceturto ripuli pieteikuši “Hurts” mūziķi. Vai viņiem kāds nevarēja pačukstēt priekšā, ka ar pliekanajiem vārdiem “tas ir labākais, ko vien jebkad esam radījuši” savus jaunākos veikumus piesaka, kā minimums, katra otrā grupa? Par laimi, pats disks ir apveltīts ar krietni lielāku izdomu - “velna ducis” kvalitatīvi nostrādātu sintīpopa kompozīciju. Pirmo albuma singlu “Beautiful Ones” prestižais mūzikas izdevums “NME” ietērpis krāšņās valodas pērlēs: “Par pamatu ņemts viņu firmīgais eiro sintīpops visā tā krāšņumā, tam pievienota deju grīdu nekaunīgā un inficējošā spozme, kas papildināta ar klasiskā roka ģitāras kreščendo.” Jāatgādina, ka šo duetu 2009. gadā izveidoja vokālists Teo Hačkrafts un multiinstrumentālists Adams Andersons. Atpazīstamību “Hurts” ieguva jau ar debijas albumu “Happiness” (2010), no kura seši singli pabija dažādu Eiropas topu augšgalā. Ar nākamajiem albumiem “Exile” (2013) un “Surrender” (2015) apvienība tikai turpināja nostiprināt savas pozīcijas popmūzikas Olimpā. Pašlaik var uzskaitīt veselu virteni pasaulē popularitāti guvušu un hitparādēs augstās vietās sabijušu “Hurts” dziesmu “Wonderful Life”, “Better Than Love”, “Stay”, “Sunday”, “Blood”, “Tears & Gold”, “Illuminated”, “Miracle”, “Somebody To Die For”, “Blind”, “Surrender”, “Some Kind Of Heaven”, “Nothing Will Be Bigger Than Us”, “Rolling Stone”, “Wish” un citas. Pie mums britu duets viesojas ap apskaužamu regularitāti - reizi divos gados: pirmais koncerts bija 2013. gada novembrī, bet nākamais 2015. gada martā. Abi bija gana labi.
PAR. “Beautiful Ones” droši var pievienot mančestriešu zelta fondam - izcila dziesma! Tāpat atzīmēšanas vērtas ir “People Like Us” un mazliet Prinsa hitus atgādinošā “Boyfriend”, kā arī “Thinking Of You”. Diezgan duāla sajūta ir par balādisko “Something I Need To Know” - it kā saldi šķebinoša, tomēr koncertā šī gabala izpildīšanas laikā droši vien iedegsies šķiltaviņu tūkstoši. Dziesmā “Wait Up” ieskanas kaut kas no “Wonderful Life” motīviem, taču diemžēl tikai ieskanas. Kopumā - trīsarpus vai pat četras zvaigznes no piecām.
PRET. Ja salīdzina šo garadarbu ar tā priekšteci “Surrender”, tad jaunais albums tomēr ir vājāks, jo šķiet krietni komerciālāks. It īpaši jau uz tā beigām, kad “Hurts” sāk skanēt pēc Robija Viljamsa sintīpopa versijā. Dziesma “Walk Away” vispār ir prasta “popsa”.
Sandris Vanzovičs