Šajā nedēļā bija plānots iepazīstināt ar visu plānoto “Rail Baltica” trases izbūves scenāriju pirmajam posmam. Taču pēdējā brīdī preses konferenci atcēla – plāni atkal ir mainījušies. Tagad tiek apsvērta iespēja “Rail Baltica” būvēt tādā secībā, lai varētu sākt izmantot pa posmiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Piemēram, Igaunijas prioritāte ir posms no Tallinas līdz Pērnavai, bet Latvija skatās uz iespēju vispirms tikt pie sliedēm no lidostas līdz Lietuvas robežai.
Katrs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" posma finansējums ir sadalīts un "sakasīts" un pēc tam iesniegts Eiropas Komisijai (EK), trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas departamenta vecākā eksperte Agnese Abula.
Pirmdien paredzētā preses konference par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanas stratēģiju Latvijā ir pārcelta uz nenoteiktu laiku, informē Satiksmes ministrija (SM).
Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027. gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.
Latvijas valdībai ir jāmeklē iespējas samazināt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis: “Rail Baltica” vilcieni Rīgā neienāks. Tajos varēs iekāpt Salaspilī. Uz lidostu uzbūvēs esošā sliežu platuma dzelzceļa līniju, un tāda pati, visticamāk, ies arī līdz Salaspils pārsēšanās punktam.
Pēc "Apvienotā saraksta" (AS) deputātu pieprasījuma, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) šodien frakcijas deputātiem sniegs skaidrojumu par situāciju ar nacionālo aviokompāniju "airBaltic".
Uz valdību prioritāri tiks virzīts scenārijs ar integrētu Rīgu jau "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā, aģentūrai LETA atzīmēja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), komentējot Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai iesniegto informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošā sliežu ceļu platuma savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas.
Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.
Patlaban galvenā prioritāte Latvijā ir panākt vienošanos ar partneriem par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas izbūves plānu, tiekoties ar Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BICG) biedriem sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškevica.
Valdība otrdien atbalstīja 61,032 miljonu eiro nacionālo līdzfinansējumu Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm Latvijā.
Augustā Rail Baltica projekta ieviesējs Igaunijā "Rail Baltic Estonia" parakstīja līgumu 59,87 miljonu eiro vērtībā par pamattrases būvniecību Harju apriņķī. Uzņēmumu "Merko Ehitus Eesti" AS un "GRK Eesti" AS kopīgais piedāvājums paredz ātrgaitas dzelzceļa pamattrases posma izbūvi no Saku līdz Harju-Raplas apriņķa robežai.
Apmēram 400 miljoni eiro – tik lieli līdzekļi no Eiropas fondiem šobrīd faktiski iestrēguši Satiksmes ministrijā. Lielākā daļa no tā bija paredzēta investīcijām dzelzceļa jomā, bet ir skaidrs, ka fondu izlietošanai atvēlētajā termiņā to izmantot nepaspēs.
Latvija un Lietuva strādās kopā, lai pārliecinātu partnerus Eiropā par projekta "Rail Baltica" nozīmi, šādu apņemšanos pauda Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien tikšanās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.
Stratēģisks lēmums, kā tiks būvēta "Rail Baltica" trase, ir balstīts steigā un nezināmas izcelsmes ciparos, šodien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā pauda tās vadītājs Andris Kulbergs (AS).
It kā vispašsaaprotamākais apgalvojums nodara gauži gan premjerei Evikai Siliņai, gan viņas satiksmes ministram Kasparam Briškenam, tāpēc koalīcijas partneri ilgi cietās, līdz tomēr izlēma pateikt to, ko visa valsts gribēja dzirdēt.
Dzelzceļa infrastruktūras projekts "Rail Baltica" ir atzīts par ģeopolitisku un stratēģisku nepieciešamību, un šis savienojums ir svarīgs Baltijas valstu militārās mobilitātes stratēģijai, būtiski uzlabojot gan pārvietošanās kapacitāti un ātrumu, gan savienojamību ar Eiropas infrastruktūras artērijām, aģentūru LETA informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji, atsaucoties uz Eiropas Politikas analīzes centra ("Center for European Policy Analysis" (CEPA)) pētījumu.
Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam 345,817 miljonu eiro līdzfinansējumam dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm nepieciešams nodrošināt Latvijas nacionālo līdzfinansējumu 61,032 miljonu eiro jeb 15% apmērā, teikts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.