Ko atklāja dienesta pārbaude par "RB Rail" iepirkumu?

Dienesta pārbaudē par Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" iepirkumu par konsolidēto sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi dzelzceļa "Rail Baltica" būvniecībai nav konstatēti juridiski pārkāpumi, otrdien valdības sēdē sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs un dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs Artis Lapiņš.

Viņš norādīja, ka "RB Rail" un tā iepirkuma komisijas rīcībā nav konstatējams tiesību normu pārkāpums.

Tomēr viņš piebilda, ka, noraidot uzņēmuma "Vossloh" sākotnējo piedāvājumu, kas bija būtiski lētāks nekā uzvarētāja "Voestalpine" piedāvājums, izveidojās situācija, kad konkurence vairs nepastāv. Vienlaikus "Vossloh" piedāvājuma noraidīšanas iemesls, kas bija neatbilstošs piedāvājuma nodrošinājuma termiņš, bija juridiski korekts, tomēr konkurences nodrošināšanas nolūkā dalība konkursā varēja tikt atjaunota.

Tādējādi dienesta komisijas ieskatā "RB Rail" nav darījis visu, kas tam kā "rūpīgam un atbildīgam" saimniekam bija objektīvi iespējams, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci iepirkuma procedūrā.

Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā, ka "RB Rail" konkursā neizmantoja iespēju atjaunot efektīvu konkurenci un nodrošināt izvēli starp vismaz diviem prasībām atbilstošiem galīgajiem piedāvājumiem, ir konstatējama būtiska nepilnība ekonomiskā pamatojuma nodrošināšanā par publisko finanšu līdzekļu izlietojumu. Attiecīgi nav izslēdzamas saprātīgas šaubas par iepirkuma rezultātu pamatotību.

Pārbaudē secināts, ka rezultātā trūkst pārliecinošs un objektīvi pārbaudāms pamatojums, ka noslēgtais līgums nodrošinās maksimāli efektīvu publisko līdzekļu izmantošanu.

Lapiņš rezumēja, ka kopumā iepirkumā nav konstatēti juridiski pārkāpumi, tomēr bija iespējams rīkoties efektīvāk, lai tostarp novērstu šīs bažas, kā arī ir "vieta uzlabojumiem".

Viņš informēja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 21. aprīļa sēdē ir atbalstījusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos. Minētie grozījumi paredz skaidras un nepārprotamas pasūtītāja tiesības dot iespēju piegādātājiem pasūtītāja noteiktajā termiņā iesniegt iepirkuma dokumentos noteiktajām prasībām atbilstošu piedāvājuma nodrošinājumu, ja sākotnēji iesniegts neatbilstošs piedāvājuma nodrošinājums.

Tāpat grozījumi paredz pasūtītāja atbildību par iepirkuma efektivitāti un pienākumu rīkoties atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normām, kā arī pasūtītāja pienākumu nodrošināt iepirkumu iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību.

Savukārt Valsts kontroles pārstāve Baiba Amoliņa sēdes dalībniekiem atgādināja, ka Valsts kontrole kopā ar Igaunijas un Lietuvas augstākajām revīzijas iestādēm šā gada janvārī ir sākusi lietderības revīziju par "Rail Baltica" īstenošanu. Tās rezultāti būs gatavi nākamā gada janvārī. Tostarp revīzijas ietvaros plānots analizēt, kā būvniecības procesā ir izmantoti un plānots izmantot konsolidēto materiālu līgumus, kurus noslēdzis "RB Rail".

LETA jau ziņoja, ka valdība šogad 10. martā vienojās veidot divas dienesta pārbaudes komisijas, lai izvērtētu "RB Rail" iepirkumu par sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegādi, kā arī nepabeigto tilta balstu Daugavā un iesākto dzelzceļa estakādi Mārupē.

Pirmajai dienesta pārbaudes komisijai bija jāveic vispusīgs izvērtējums par "RB Rail" rīkotās iepirkuma procedūras "Konsolidētā sliežu ceļu pārmiju un sliežu izplešanās šuvju piegāde "Rail Baltica" dzelzceļa būvniecībai" organizēšanas atbilstību normatīviem un iespējamu tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem, kā arī bija jāizvērtē iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš ziņoja, ka Igaunija, Latvija un Lietuva "Rail Baltica" projektā vajadzīgos materiālus savulaik vienojās iepirkt kopīgi, lai panāktu lētāku cenu un piesaistītu nopietnākus piegādātājus. Pēc vairāku gadu strīdiem par specifikācijām, termiņiem un daudziem citiem jautājumiem iepirkumi noslēgušies.

Raidījumā minēja, ka pārmiju iepirkumā samērā formāla iemesla dēļ izslēgts uzņēmums, kas iesniedza par 267 miljoniem eiro zemāku finanšu piedāvājumu.

"RB Rail" finanšu direktors Ojārs Daugavietis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka pārmetumi par iepirkumu radās no neizpratnes par to, kā strādā iepirkums ar sarunu procedūru, kā arī tāpēc, ka tiek salīdzinātas divas nesalīdzināmas lietas.

Daugavietis skaidroja, ka sākotnējais piedāvājums ir veidots, balstoties uz pamatprincipiem, tehnisko specifikāciju un ļoti augsta līmeņa līgumu, kurā sākotnēji bija atstātas arī tukšas vietas, par ko bija jārunā, piemēram, cik liels būs avanss, kādi būs piegādes termiņi, kāds būs minimālais pasūtījums un citi jautājumi.

TV3 raidījums "Nekā personīga" šogad marta sākumā ziņoja, ka iepirkumā divas firmas iesniedza piedāvājumus visās trijās iepirkuma daļās. Sākotnēji Austrijas tērauda izstrādājumu ražotāja "Voestalpine" piedāvātā līgumcena bija 646,249 miljoni eiro, bet vācu dzelzceļa tehnoloģiju uzņēmuma "Vossloh" - 379,242 miljoni eiro. Pēc tam "Vossloh" no iepirkuma tika izslēgts, jo tā bija iesniegusi neatbilstošu bankas garantiju. Savukārt "Voestalpine" sarunu gaitā sākotnējo piedāvājumu samazināja par 173 miljoniem eiro - līdz 473 miljoniem eiro, kas ir par 94 miljoniem eiro vairāk nekā no konkursa izslēgtais piedāvājums.

"RB Rail" finanšu direktors norādīja, ka pirmais iesniegtais piedāvājums no pretendentiem bija indikatīvs, un sarunu ceļā bija jānonāk pie konkrēta, visām pusēm pieņemama līguma.

Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.