Radiācija

Valsts vides dienests, atsaucoties uz Radiācijas drošības centru (RDC), informē, ka Latvijas un citu valstu Eiropas radiācijas monitoringa tīkla dati neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni.

Ziemeļvalstu radiācijas drošības dienesti šonedēļ Baltijas jūras reģionā fiksējuši nedaudz paaugstinātu radiācijas līmeni, kas gan nav tik augsts, lai kaitētu cilvēku veselībai vai videi.

Mazais radioaktīvais nieciņš, kas tika atrasts uz Getliņu izgāztuvi atvestajā sadzīves atkritumu kravā, jau ir iecementēts veidnē un noglabāts vienā no radioaktīvo atkritumu glabātavas “Radons” tvertnēm. Taču krietni lielāku bīstamību rada cits potenciāls radiācijas avots. Izrādās, ka Latvijā nav tādu normatīvu, kas ierobežotu radiāciju kurināmajā koksnē – šķeldā un briketēs. Ja pircējs pats neizkontrolē, var iegrābties Černobiļas katastrofas mantojumā.

Krievijas amatpersonas paziņojušas, ka veiktas pārbaudes vairāk nekā 100 medicīnas darbiniekiem, kas palīdzēja Arhangeļskas apgabalā karaflotes poligonā Njonoksā 8.augustā notikušā kodolnegadījuma upuriem, un ir konstatētas radiācijas pēdas vienam cilvēkam.

Krievijas novērojumu stacijas Dubnā un Kirovā divas dienas pēc kodolnegadījuma militārajā poligonā Severodvinskā, valsts ziemeļrietumos, pārstājušas datu pārraidi, paziņojis Vispārējās kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas sekretārs Lasina Zerbo.

Krievijas iestādes otrdien apliecināja, ka radiācijas līmenis Severodvinskā, valsts ziemeļrietumos, pēc kodolnegadījuma militārajā poligonā ceturtdien bijis līdz pat 16 reizēm augstāks par normu, ar šo paziņojumu apstiprinot plaši izskanējušos minējumus.

Pēc šovasar konstatētās radiācijas kurināmā pelnos, AS "Rīgas siltums" turpmāk šķeldas piegādātāju kravām veiks radiācijas pārbaudi, pastāstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Pieaugot dienas garumam un saules staru krišanas leņķim, palielinās arī ultravioletā radiācija, tādēļ pat vēsā laikā jāievēro piesardzība, atgādina speciālisti.

Eiropā konstatēta nenoskaidrotas izcelsmes radioaktīvo daļiņu klātbūtne gaisā. Neviens no pētniekiem pagaidām nespēj rast iemeslu šādai parādībai, vēsta "Independent".

Kad 2011. gada 11. martā pēc zemestrīces sākās radiācijas noplūde Japānā esošajā Fukušimas kodolreaktorā, visi iedzīvotāji 20 kilometru rādiusā tika evakuēti, tomēr cilvēka mazie draugi – dzīvnieki palika vieni un pamesti radiācijas skartajā zonā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieprasījusi savas padotības iestādes paskaidrojumus – nav nekāda pamata uzskatīt, ka Latvijas iedzīvotāju mājokļos pastāv radiācijas draudi.

Vides institūciju paziņojumi par radioaktīvo radona gāzu bīstamību Latvijas iedzīvotāju mitekļos ir nepārbaudīti pārspīlējumi, kuru mērķis ir peļņas nolūkos sēt cilvēkos satraukumu. Ekonomikas ministrija norāda, ka papildu prasības attiecībā uz radiācijas līmeņa kontroli būvniecībā nav nepieciešams noteikt.

Ja kādas kodolspēkstacijas avārijas gadījumā uz Latviju no Somijas, Lietuvas vai Baltkrievijas atlaidīsies radioaktīvs mākonis, to varēs ātri un precīzi konstatēt. Valsts vides dienests (VVD) uzstādījis 24 jaunas radiācijas monitoringa stacijas, un iedzīvotājiem ir teorētisks pamats cerēt, ka trauksmes gadījumā atbildīgie dienesti viņiem pateiks, kas darāms, lai saņemtu pēc iespējas mazāku starojuma devu. Par nepilniem 600 000 eiro vērtās iekārtas gan piemērotas vienīgi civiliem mērķiem – atomkara gadījumā šī elektronika, visticamāk, izietu no ierindas.

Pēc šodien Francijā metāllūžņu kausēšanas iekārtā notikušā sprādziena, šobrīd radiācijas noplūdes draudi apkārtējā vidē nepastāv.

Pēc Japānā notikušās atomelektrostacijas avārijas visā pasaulē, arī Latvijā, sācies lavīnveidīgs pieprasījums pēc ierīcēm radiācijas noteikšanai un mērīšanai. Kaut arī visām Latvijā ienākošajām kravām tiek pārbaudīts radiācijas līmenis, uzņēmēji tomēr vēlas papildu drošību un iegādājas speciālus dozimetrus.

Radiācijas līmenis Latvijā ir normas robežās un nav mainījies kopš zemestrīces un cunami Japānā, kas būtiski ietekmēja Fukušimas AES darbību, Neatkarīgā uzzināja Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra Operatīvās brīdināšanas grupā.

Kopumā 169 no aptuveni 4000 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžu muitas darbinieku izsniegti individuālie dozimetri.