Kā rīkoties kodolkatastrofas gadījumā?

VVD mājas lapā atrodams RDC informatīvais materiāls par aizsardzības pasākumiem radiācijas avārijās. No tā var izlobīt informāciju, kā rīkoties, ja notiek kodolavārija vai kodolkatastrofa.

Aizsardzības pasākumi kodolavārijas gadījumā

Steidzamajos aizsardzības pasākumos, kuri jāveic nekavējoties (parasti dažu stundu laikā)

• joda profilakse,
• evakuācija,
• uzturēšanās telpās, jāaizver logi, durvis un, ja iespējams, jāizslēdz ventilācijas sistēma
• jāieslēdz radio, televizoru vai citādā veidā jāseko ziņām
• darbības, lai samazinātu radionuklīdu nejaušas iekļūšanas organismā perorālo iespējamību (nejaušas norīšanas iespējamība),
• cilvēku dezaktivācija,
• potenciāli piesārņotas pārtikas, piena vai ūdens lietošanas novēršana,

Lai samazinātu jonizējošā starojuma ietekmi, kodolavārijas sākuma posmā var tikt ierobežotas ārpustelpu aktivitātes un publiskie pasākumi - sporta aktivitātes, koncerti, uzturēšanās kempingos un izvairīšanās no darba ārpus telpām. Iespējama nepieciešamība pēc aizsargapģērba un elpošanas masku lietošanas putekļainā darbā. Iedzīvotājiem pēc iespējas vajadzētu izvairīties no lietus, lietot zābakus, mainīt apģērbu pēc ieiešanas mājā, regulāri mazgāt rokas.

Kāds ir joda profilakses ieviešanas mērķis?
Kodolavārijas gadījumos, kad iespējama radioaktīvā joda izplatīšanās vidē, jāapsver iespēja pielietot joda profilaksi (kālija jodīda preparātu lietošanu). Radioaktīvais jods var izplatīties mākoņa veidā, piesārņojot apkārtējo vidi un radot ārējo radiācijas piesārņojumu. Tomēr pastāv arī iekšējā piesārņojuma risks, kas rodas, radioaktīvo jodu ieelpojot vai uzņemot to ar pārtiku, tādējādi radioaktīvais jods var uzkrāties vairogdziedzerī un veicināt vēža rašanās risku.
Lai pasargātu iedzīvotājus no radioaktīvā joda nonākšanas vairogdziedzerī, tiek uzņemta kālija jodīda deva, kas piesātina vairogdziedzeri ar stabilo jodu, neļaujot dziedzerī uzkrāties radioaktīvajam jodam.
Svarīgi atcerēties, ka joda profilakse nepasargā no citiem radionuklīdiem vai vielām (piemēram, radioaktīvā cēzija), radiācijas ārējās ietekmes, kā arī pilnībā neaizkavē radioaktīvā joda iekļūšanu ķermenī (joda profilakse samazina tikai vairogdziedzerī uzkrātā radioaktīvā joda apjomu).
Saskaņā ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras izstrādātajām vadlīnijām4 joda profilakse jāpiemēro ilgtermiņa aizsardzības pasākumu plānošanas zonā (t.i. 30 km rādiusā ap atomelektrostaciju (AES)).
• Kad ir nepieciešams izmantot joda profilaksi?
Joda profilaksi nepieciešams uzsākt laika periodā no 10 stundām pirms līdz 2 stundām pēc radioaktīvā joda koncentrācijas palielināšanās gaisā. Taču joda profilaksi ieteicams izmantot arī tad, ja nokavēts šis sākuma periods kopš kodolavārijas brīža, jo pat vēlāka tablešu uzņemšana samazina radioaktīvā joda uzkrāšanos vairogdziedzerī.
• Kā izmantot joda profilaksi?
Stabilā joda lietošanas instrukcija:
1) Uzņemt tikai vienu kālija jodīda tabletes devu, ja nav sniegti citi norādījumi;
2) Uzklausīt norādījumus, saņemot vai iegādājoties kālija jodīda preparātus profilaksei;
3) Joda profilaksi veikt ne ilgāk kā 7 dienas!
Neizmantot joda profilaksi, ja personai ir paaugstināta jutība pret jodu. Pastāv citi profilakses
veidi, tomēr par to izvēli nepieciešams konsultēties ar savu ārstu, jo arī citi aizsardzības veidi
var radīt blakusefektus.
JODA PROFILAKSE NAV “ZĀLES PRET RADIĀCIJU”
Nekad nelietojiet kālija jodīdu (KI) un nedodiet to citiem, ja to darīt nav ieteicis veselības aprūpes dienests, ārkārtas situāciju vadība vai ārsts. Kālija jodīdu liek lietot tikai situācijās, kad vidē ir nokļuvis radioaktīvais jods, un preparāts aizsargā tikai vairogdziedzeri. Kālija jodīds piesātina lietotāja vairogdziedzeri ar neradioaktīvo jodu, neļaujot dziedzerim absorbēt vidē esošo radioaktīvo jodu un samazinot vairogdziedzera vēža risku nākotnē.
Kālija jodīds jālieto tikai un vienīgi gadījumā, ja to darīt norāda veselības aprūpes dienests, ārkārtas situāciju vadība vai ārsts. Kālija jodīds nav „zāles pret radiāciju”.