Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Valsts prezidenta amatam izvirzītais kandidāts aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis šovakar savā mikroblogošanas vietnē twitter atklājis, kādām vajadzētu būt nākamā Valsts prezidenta prioritātēm.
Partijas panākušas vienošanos, ka Valsts prezidentu varētu vēlēt īpaši sasauktā Saeimas ārkārtas sēdē 3.jūnijā, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Ja vēl pirms pāris dienām situācija ar Valsts prezidenta vēlēšanām šķita visai skaidra un bija lielas iespējas, ka augstajā amatā tiks ievēlēts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, pašlaik tā ir kļuvusi neskaidra, šorīt LTV atzina Ventspils mērs, ZZS bieži pieteiktais premjera amata kandidāts Aivars Lembergs.
Apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) atbalstu savam Valsts prezidenta amata kandidātam, Eiropas Savienības tiesas tiesnesim Egilam Levitam cer saņemt no "No sirds Latvijai" Saeimas deputāta Ringolda Baloža un atsevišķiem "Vienotības" deputātiem, šorīt Latvijas Radio izteicās partijas valdes loceklis Jānis Iesalnieks.
Pēc tam, kad aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis kļuvis par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Vienotības kandidātu Valsts prezidenta amatam, radot pārsteidzīgu priekšstatu par koalīcijas saliedētību, par sevi atgādina Nacionālā apvienība (NA), solot, ka tā spītīgi turēsies pie sava kandidāta – Egila Levita. Šāda nostāja būtiski iedragā R. Vējoņa izredzes tapt ievēlētam pirmajā balsošanas kārtā un vispār amatā.
Tuvojoties dienai, kad Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī Vienotībai, pildot savus solījumus, būs jāatklāj savi īstenie Valsts prezidenta amata kandidāti, politiskās intrigas ugunskuram ogles piemet arī Saskaņa.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis nedēļu pirms tam, kad viņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija atklās savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam, atklāti paziņojis, ka labprāt kļūtu par prezidentu.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai piedēvē svarīgāko lomu nākamā Valsts prezidenta meklējumos, nolēmusi ieturēt īsteni teatrālu pauzi un savu kandidātu augstākajam valsts amatam atklāt tikai 11. maijā – nedēļu pirms oficiālā termiņa, kad partijas var iesniegt kandidātus, un nepilnu mēnesi pirms tam, kad saskaņā ar likumu Saeimai par prezidenta kandidātu jānobalso pirmajā kārtā. Politiskais spēks arī cer domubiedrus atrast opozīcijā.
Māņu spēlē ar iespējamajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam pievienojusies vēl viena kārts – Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Vienotība nenoliedz, ka eirodeputāts patiešām varētu būt viens no reālākajiem partijas kandidātiem, jo citiem politiskā spēka valdes sēdēs piesauktajiem kandidātiem neizdosies gūt pat partijas biedru atbalstu. Taču pašlaik kandidātu rotaļā visi gaida Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) gājienu.
Par spīti oficiāli paustajam koalīcijas viedoklim, ka nākamo Valsts prezidentu vajadzētu ievēlēt tikai un vienīgi ar pašu spēkiem, un Nacionālās apvienības īpašajam uzstādījumam, ka šim procesam nevajadzētu pat tuvumā laist opozīcijā esošo Saskaņu, aizvien vairāk pazīmju liecina, ka bez šā politiskā spēka dalības nākamā prezidenta vēlēšanās neiztikt.
Portāla "manabalss.lv" līdzdalības kustības "mansprezidents.lv" pirmajā kārtā saņemtas teju 800 iedzīvotāju vēstules, kurās izvirzīti vairāki Valsts prezidenta amata kandidāti, aģentūrai LETA pastāstīja akcijas pārstāve Madara Peipiņa.
Viens no labākajiem līdz šim piesauktajiem nākamā Valsts prezidenta amata kandidātiem daudzu politiķu acīs ir jurists un Satversmes preambulas tēvs, Nacionālās apvienības pagaidām vienīgais kandidāts šim amatam Egils Levits. Taču arī viņš līdzīgi citiem iepriekš Neatkarīgās slejās aprakstītajiem potenciālajiem kandidātiem nespētu gūt ne nedalītu koalīcijas atbalstu, ne salasīt trūkstošās balsis opozīcijā.
«Es būtu gatava kandidēt uz šo amatu, jo šobrīd esmu vairāk pieredzējusi nekā 2006. gadā, kad tiku oficiāli izvirzīta,» šā gada februārī teica Vienotību pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Taču viss liecina, ka arī viņai nebūs lemts gods tapt izvirzītai. Uz to trešdienas rītā netieši norādīja arī premjerministre Laimdota Straujuma.
Visticamāk, ka ne vēlāk par 11. maiju koalīcijas partijas spēs nosaukt savu kopējo kandidātu Valsts prezidenta amatam un līdz ar to saglabāt esošo varas sadalījuma līdzsvaru. Līdz šim daudzmaz nopietnā tonī izskanējuši vien daži šim amatam it kā piemērotu personu vārdi, arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. Kaut arī viņš teica, ka tapis uzrunāts no konkrētas, bet publiski nenosauktas, partijas rindām, ir skaidrs, ka koalīcijas atbalstu viņš iegūt nespēs.
Sniedzot atbildi uz jautājumu par savu kandidēšanu, Valsts prezidents Andris Bērziņš aktualizējis citu problēmu – vai valdošā koalīcija, vienojoties par kopīgu kandidātu valsts augstākajam amatam, spēs saglabāt valdību. Gan prezidents, gan koalīcijas pārstāvji jau izteikušies, ka, nespējot vienoties par kopīgu kandidatūru, var būt neizbēgama varas pārdalīšana.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa pēdējā oficiālā vizīte Austrijā pagājušajā nedēļā izvērtās neiedevesmojoša. Lielākajai daļai bija skaidrs, ka prezidents 10. aprīlī paziņos par atteikšanos kandidēt uz otro termiņu. Tāpēc delegācijā valdīja klusuma pirms vētras noskaņa – ja jau Bērziņš nekandidē, tad politiskā intriga ap Melngalvju namu un valdību tuvākajā laikā saasināsies. Tomēr aizkulisēs ir pieņemts vai arī nobriedis lēmums pārdalīt kārtis pie politiskā galda, pārsijājot augstākos amatus valstī, nevis atstāt visu relatīvā miera stāvoklī.