Prezidenta vēlēšanas

Tuvojoties dienai, kad Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī Vienotībai, pildot savus solījumus, būs jāatklāj savi īstenie Valsts prezidenta amata kandidāti, politiskās intrigas ugunskuram ogles piemet arī Saskaņa.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis nedēļu pirms tam, kad viņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija atklās savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam, atklāti paziņojis, ka labprāt kļūtu par prezidentu.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai piedēvē svarīgāko lomu nākamā Valsts prezidenta meklējumos, nolēmusi ieturēt īsteni teatrālu pauzi un savu kandidātu augstākajam valsts amatam atklāt tikai 11. maijā – nedēļu pirms oficiālā termiņa, kad partijas var iesniegt kandidātus, un nepilnu mēnesi pirms tam, kad saskaņā ar likumu Saeimai par prezidenta kandidātu jānobalso pirmajā kārtā. Politiskais spēks arī cer domubiedrus atrast opozīcijā.

Māņu spēlē ar iespējamajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam pievienojusies vēl viena kārts – Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Vienotība nenoliedz, ka eirodeputāts patiešām varētu būt viens no reālākajiem partijas kandidātiem, jo citiem politiskā spēka valdes sēdēs piesauktajiem kandidātiem neizdosies gūt pat partijas biedru atbalstu. Taču pašlaik kandidātu rotaļā visi gaida Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) gājienu.

Par spīti oficiāli paustajam koalīcijas viedoklim, ka nākamo Valsts prezidentu vajadzētu ievēlēt tikai un vienīgi ar pašu spēkiem, un Nacionālās apvienības īpašajam uzstādījumam, ka šim procesam nevajadzētu pat tuvumā laist opozīcijā esošo Saskaņu, aizvien vairāk pazīmju liecina, ka bez šā politiskā spēka dalības nākamā prezidenta vēlēšanās neiztikt.

Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) kopsapulce šodien kā Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīja Saeimas deputātu Gunāru Kūtri (NSL).

Portāla "manabalss.lv" līdzdalības kustības "mansprezidents.lv" pirmajā kārtā saņemtas teju 800 iedzīvotāju vēstules, kurās izvirzīti vairāki Valsts prezidenta amata kandidāti, aģentūrai LETA pastāstīja akcijas pārstāve Madara Peipiņa.

Viens no labākajiem līdz šim piesauktajiem nākamā Valsts prezidenta amata kandidātiem daudzu politiķu acīs ir jurists un Satversmes preambulas tēvs, Nacionālās apvienības pagaidām vienīgais kandidāts šim amatam Egils Levits. Taču arī viņš līdzīgi citiem iepriekš Neatkarīgās slejās aprakstītajiem potenciālajiem kandidātiem nespētu gūt ne nedalītu koalīcijas atbalstu, ne salasīt trūkstošās balsis opozīcijā.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (V) būtu gatava kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, lai gan apzinās, ka politiski cilvēki netiks meklēti.

«Es būtu gatava kandidēt uz šo amatu, jo šobrīd esmu vairāk pieredzējusi nekā 2006. gadā, kad tiku oficiāli izvirzīta,» šā gada februārī teica Vienotību pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Taču viss liecina, ka arī viņai nebūs lemts gods tapt izvirzītai. Uz to trešdienas rītā netieši norādīja arī premjerministre Laimdota Straujuma.

Populārais mūziķis Lauris Reiniks nebeidz izteikt savu viedokli par valstī aktuālām tēmām, šoreiz pievēršoties Valsts prezidenta jautājumam.

Visticamāk, ka ne vēlāk par 11. maiju koalīcijas partijas spēs nosaukt savu kopējo kandidātu Valsts prezidenta amatam un līdz ar to saglabāt esošo varas sadalījuma līdzsvaru. Līdz šim daudzmaz nopietnā tonī izskanējuši vien daži šim amatam it kā piemērotu personu vārdi, arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš. Kaut arī viņš teica, ka tapis uzrunāts no konkrētas, bet publiski nenosauktas, partijas rindām, ir skaidrs, ka koalīcijas atbalstu viņš iegūt nespēs.

Sniedzot atbildi uz jautājumu par savu kandidēšanu, Valsts prezidents Andris Bērziņš aktualizējis citu problēmu – vai valdošā koalīcija, vienojoties par kopīgu kandidātu valsts augstākajam amatam, spēs saglabāt valdību. Gan prezidents, gan koalīcijas pārstāvji jau izteikušies, ka, nespējot vienoties par kopīgu kandidatūru, var būt neizbēgama varas pārdalīšana.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa pēdējā oficiālā vizīte Austrijā pagājušajā nedēļā izvērtās neiedevesmojoša. Lielākajai daļai bija skaidrs, ka prezidents 10. aprīlī paziņos par atteikšanos kandidēt uz otro termiņu. Tāpēc delegācijā valdīja klusuma pirms vētras noskaņa – ja jau Bērziņš nekandidē, tad politiskā intriga ap Melngalvju namu un valdību tuvākajā laikā saasināsies. Tomēr aizkulisēs ir pieņemts vai arī nobriedis lēmums pārdalīt kārtis pie politiskā galda, pārsijājot augstākos amatus valstī, nevis atstāt visu relatīvā miera stāvoklī.

Valsts prezidents Andris Bērziņš nevēlas izteikt viedokli par prezidenta ievēlēšanas kārtību, jo negribot saņemt pārmetumus par personisku ieinteresētību šajā jautājumā. Viņu var saprast, lai gan arī Saeimas deputāti ir personiski ieinteresēti šajā jautājumā, jo tas dod viņiem ekskluzīvas tiesības vēlēt valsts galvu. Tieši vēlme saglabāt šo privilēģiju kafejnīcās, zvēru dārzos, pīpētavās un citās līdzīgās vietās «sarunāt, ko likt par prezidentu», liek deputātiem meklēt dažādus argumentus, ar kādiem pamatot absurdo aizliegumu neļaut tautai tiesības pašai lemt, ko tā grib redzēt savas valsts priekšgalā.

Svētdien prezidenta vēlēšanu dienā Ukrainā par kārtību gādās vairāk nekā 55 000 miliču un 20 000 brīvprātīgo.

Gruzijā svētdien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās, kā liecina prognozes, labas izredzes uzvarēt ir premjerministra Bidzina Ivanišvili koalīcijas "Gruzijas sapnis" pārstāvim Giorgijam Margvelašvili.

14 Meksikas statos šodien notiek vēlēšanas, taču tās aizēnojusi plašā vardarbība.

Saeima ceturtdien, 24.janvārī, konceptuāli lems par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz pāriet uz atklātu Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu.

Venecuēlā šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās pašreizējais valsts galva Ugo Čavess, kas atradies pie varas jau 14 gadus, pretendē uz vēl vienu pilnvaru termiņu.