Pastāv uzskats, ka partijas tik daudz enerģijas Valsts prezidenta meklējumiem velta tādēļ, lai būtu drošas, ka tas nepieciešamības gadījumā nosauks pareizo Ministru prezidenta vārdu. Vērtējot Egila Levita kandidatūru šādā kontekstā, vairāku Vienotības deputātu acīs viņš savas pozīcijas varētu būt zaudējis.
Koalīcijai atlikušas desmit dienas, lai izplānotu stratēģiski pareizāko rīcību Valsts prezidenta ievēlēšanai. Politiskajai cīņai pieteikti četri kandidāti, no kuriem diviem ir ārkārtīgi maz izredžu ieņemt valsts augstāko amatu, bet par atlikušo pāri koalīcija strīdēsies pat vēlēšanu dienā.
Tiekoties ar Vienotības un Saskaņas frakciju deputātiem, Zaļo un zemnieku savienības kandidāts Valsts prezidenta amatam aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis esot radījis cienījamu iespaidu, ja neskaita nepieciešamību apgūt runas mākslu. Viņš arī radījis iespaidu, ka ir gana pārliecināts par savām izredzēm ieņemt augsto amatu, bet, neraugoties uz to, šīs būs neprognozējamākās Valsts prezidenta vēlēšanas, kādas līdz šim pieredzētas.
Valsts prezidenta pilnvaru iespējamā palielināšana ir sabiedrības jautājums, par kuru ir nepieciešamas papildu diskusijas, diskusijā Latvijas Radio sacīja daļa no prezidenta amata kandidātiem.
Paziņojot, ka neatbalstīs nevienu no Saeimā ievēlēto partiju izvirzītajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam, No sirds Latvijai ar saviem septiņiem mandātiem kļuvusi teju par neproporcionāli ietekmīgu spēku šajā procesā. Par to, vai tas darīts tīši vai vienkārši tā sanācis, var diskutēt, bet aizklātais balsojums šai partijai var dot varu prezidentu ievēlēt jau pirmajās vēlēšanās.
Bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas dibinātā partija No sirds Latvijai apvainojusies uz iedomīgo koalīciju un, atsaucot savu Valsts prezidenta amata kandidātu Gunāru Kūtri, paziņoja, ka vēlēšanās, kas gaidāmas 3. jūnijā, balsos pret visiem pieteiktajiem kandidātiem – lai tie nāktu no koalīcijas vai opozīcijas partijām.
Pastāv ļoti liela iespēja, ka par Valsts prezidentu varētu ievēlēt kandidātu, kurš līdz šim nav publiski izskanējis, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL).
Pēc Satversmes burta un gara Latvija ir izteikti parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta funkcijas ir visai ierobežotas, lai neteiktu – dekoratīvas. Tajā pašā laikā prezidenta vēlēšanas ir pēdējā pusgada ievērojamākais politiskās dienaskārtības notikums, kurš lielā mērā nodarbina ne tikai politiķu, bet arī visas sabiedrības prātus.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Valsts prezidenta amatam izvirzītais kandidāts aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis šovakar savā mikroblogošanas vietnē twitter atklājis, kādām vajadzētu būt nākamā Valsts prezidenta prioritātēm.
Partijas panākušas vienošanos, ka Valsts prezidentu varētu vēlēt īpaši sasauktā Saeimas ārkārtas sēdē 3.jūnijā, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Ja vēl pirms pāris dienām situācija ar Valsts prezidenta vēlēšanām šķita visai skaidra un bija lielas iespējas, ka augstajā amatā tiks ievēlēts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, pašlaik tā ir kļuvusi neskaidra, šorīt LTV atzina Ventspils mērs, ZZS bieži pieteiktais premjera amata kandidāts Aivars Lembergs.
Apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) atbalstu savam Valsts prezidenta amata kandidātam, Eiropas Savienības tiesas tiesnesim Egilam Levitam cer saņemt no "No sirds Latvijai" Saeimas deputāta Ringolda Baloža un atsevišķiem "Vienotības" deputātiem, šorīt Latvijas Radio izteicās partijas valdes loceklis Jānis Iesalnieks.
Pēc tam, kad aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis kļuvis par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Vienotības kandidātu Valsts prezidenta amatam, radot pārsteidzīgu priekšstatu par koalīcijas saliedētību, par sevi atgādina Nacionālā apvienība (NA), solot, ka tā spītīgi turēsies pie sava kandidāta – Egila Levita. Šāda nostāja būtiski iedragā R. Vējoņa izredzes tapt ievēlētam pirmajā balsošanas kārtā un vispār amatā.
Tuvojoties dienai, kad Zaļo un zemnieku savienībai, kā arī Vienotībai, pildot savus solījumus, būs jāatklāj savi īstenie Valsts prezidenta amata kandidāti, politiskās intrigas ugunskuram ogles piemet arī Saskaņa.