Plūdi

Ogres upe šogad uzvedas citādi nekā citos gados, un pagaidām nav iespējams pateikt, vai pavasarī gaidāmi plūdi, aģentūrai BNS sacīja Ogres novada domes mērs Edvīns Bartkevičs. Rīcības plāns pašvaldībai ir skaidrs, taču naudas šādiem ārkārtas pasākumiem nav.

Ilgstošais atkušņa periods licis celties ūdens līmenim visās Latvijas upēs, un, kaut gan iestājušies mīnus grādi, ūdens pieplūdumam vēl ir inerce.

Šodien Iekšlietu ministrijā notika sanāksme, kurā pārrunāja atbildīgo dienestu, institūciju un pašvaldību gatavību iespējamiem plūdiem, kā arī valsts institūciju un pašvaldību sadarbību un rīcību iespējamo plūdu apdraudējuma gadījumā un plūdu bīstamības novēršanā.

Daugavpils domē pirmdien spriests par gatavošanos pavasara plūdiem, kurus Daugavā prognozējot pēc 20.marta, aģentūru BNS informēja domē.

Jaunnedēļ atbildīgās amatpersonas plānojušas spriest par pavasarī prognozētajiem plūdiem.

Patlaban plūdu draudu nav, un, lai gan bez plūdiem pavasarī arī šogad, visticamāk, neiztiks, atbildīgie dienesti šoreiz ir gatavi ārkārtas situācijām.

Daugavā lejpus Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveidojies vairākus kilometrus garš vižņu un ledus sastrēgums, kas, sākoties ledus iešanai, var radīt ūdens līmeņa celšanos, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina.

"Sniega sega pamazām palielināsies, un nav pamata domāt, ka pēkšņi iestāsies pavasarīgs laiks vai īpaši stiprs sals," stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa. Viņa skaidro, ka gaidāmie mainīgie laika apstākļi ir labvēlīgi Latvijai, jo tādējādi sniegs kūst pakāpeniski un ieplūst upēs, neradot plūdu draudus.

Šopavasar plūdu sākšanās prognozējama jau marta sākumā un dabas stihijas apmēri varētu būt pat lielāki nekā pagājušajā gadā.

Šobrīd uz upēm vēl ir novērojama bieza un blīva, ar ūdeni piesūcināta sniega kārta, arī ledus biezums ir ap 30 līdz 50 centimetri, tāpēc var teikt, ka plūdi būs, nra.lv informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.

Lai iegūtu naudu plūdu skarto Kvīnslendas un Viktorijas štatu atjaunošanai, Austrālijas ministru prezidenta Džūlija Gilarda ir piedāvājusi ieviest vienreizēju nodokli visā valstī.

Milzīgai daļai rīdzinieku pēkšņi uznākušais atkusnis bija īsta sodība, kas izpaudās ne tikai slapju apavu vai aiz krāgas pēkšņi aizkrituša kūstošā sniega veidā, bet radīja arī lielus sadzīviskos sarežģījumus.

Pašvaldībām, kuru iedzīvotājus tradicionāli apdraud pavasara pali, ir gatavs rīcības plāns plūdu gadījumā.

Laikā no pirmdienas līdz otrdienas rītam ūdens līmeņa pieaugums Lielupē bijis ap 20 centimetriem. Savukārt Kurzemes upēs vietām sasniedzis pusmetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Lietusgāžu izraisītos plūdos un zemes nogruvumos Brazīlijas pilsētas Riodežaneiro apkaimē bojāgājušo skaits ir pieaudzis līdz 610 cilvēkiem, un Brazīlija sestdien izsludināja triju dienu sēras.

Postošo Kvīnslendas plūdu Austrālijā lieciniece ir arī Latvijas radio žurnāliste Linda Rulle, kas jau gadu dzīvo Brisbenā un savā interneta blogā kajamgaisa.blogspot.com stāsta par piedzīvoto: "Upes izgājušas no krastiem, ūdens nāk augšup pa lietus ūdens notekcaurulēm dažviet gandrīz kā strūklaka. Regulāri dzirdami stāsti, kā Brisbenā bija 1974. gadā, kad iepriekšējo reizi bija tik lieli plūdi," raksta Linda.

Brazīlijas plūdos bojāgājušo cilvēku skaits pārsniedzis 350, un, izdzīvojušo meklēšanai turpinoties, pienāk ziņas arī par jauniem upuriem.

Cīnoties ar lietusgāzēm, simtiem austrāliešu būvē aizsargdambjus un evakuē slimnīcu pacientus. Trešdien plūdi no ārpasaules nošķīruši jau 40 pilsētas.

Iekšlietu ministrija jau sāk gatavoties pavasarī gaidāmajiem plūdiem, intervijā Latvijas Radio ceturtdien atzina iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Plīsis ūdensvads šorīt appludinājis Tīnūžu ielu Rīgā, Pļavniekos, ziņo portāls Delfi.lv