Nepieredzēti sausais rudens Eiropas centrālajā un dienvidaustrumu daļā novedis pie tā, ka kritiski krities kontinenta otras varenākās upes Donavas līmenis. Šā iemesla dēļ par vairāk nekā 75% samazinājusies navigācija Donavā, milzīgus zaudējumus cieš daudzu valstu kuģniecības.
Speciālisti brīdina, ka, uznākot ziemas salam, Donava, kurā līdz ar ūdens līmeņa krišanos samazinājies arī straumes ātrums, var pilnībā aizsalt – Bulgārijas teritorijā tas pēdējo reizi noticis 1985. gadā.
«Upē vienkārši nav ūdens! Situācija ir kritiska ne tikai šeit, Donavas lejtecē, bet arī tās augštecē – Ungārijā, Austrijā, Vācijā,» sarunā ar AFP sacījis Bulgārijas upju kuģniecības (BRP) direktora vietnieks Ivans Ivanovs. Zemā ūdens līmeņa dēļ kuģiem ar iegrimi, kas lielāka par 1,3 metriem, jau aizliegta navigācija Horvātijas teritorijā, kravas baržas drošības apsvērumu dēļ netiek piekrautas pilnībā. Sašaurinājies arī Donavas fārvaters, kas nozīmē, ka pašlaik velkoņi caur to vienā piegājienā var transportēt tikai vienu baržu nevis sešas, kā tas notiek normālos apstākļos, sacījis I. Ivanovs. «Navigācijas izmaksas strauji pieaug, es pat baidos rēķināt, cik lieli zaudējumi mums ir nodarīti,» viņš uzsvēris. Zemā ūdens līmeņa dēļ problemātiska ir arī vairāku Donavas ostu darbība – piemēram, Galatijas ostā Rumānijā tiek veikti regulāri bagarēšanas darbi, lai padziļinātu fārvateru.
Līdzīga situācija ir arī citās Eiropas valstīs, kurās Donava tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no galvenajām transporta artērijām, raksta Novije izvestija. Ja ūdens līmenis kritīsies vēl par 50 centimetriem (kas, ņemot vērā meteorologu prognozes, ir ļoti ticami), jau drīzumā tiks pārtraukta prāmju satiksme starp Rumāniju un Bulgāriju. Rumānijas varas iestādes bažījas, ka tām pat varētu nākties slēgt Černavodas atomelektrostaciju, jo ūdens tās dzesēšanai tiek ņemts no Donavas–Melnās jūras kanāla. Gan Rumānijā, gan Serbijā jau reģistrēti elektroenerģijas piegādes traucējumi, jo ar ļoti mazu jaudu darbojas hidroelektrostacijas. Netālu no Serbijas un Ungārijas robežas, pie Bezdanas pilsētas, upes krastos bijuši spiesti noenkuroties vairāk nekā 100 kravas kuģu, kuriem zemā ūdens līmeņa dēļ nav atļauts doties tālāk.
Vides aizsardzības speciālisti uzsver, ka šī situācija tikai lieku reizi pierāda, kādas problēmas var radīt globālās klimata izmaiņas. Pēc Austrijas meteoroloģijas institūta ZAMG datiem, šogad valstī reģistrēts sausākais novembris kopš 1858. gada, kad tika sākti regulāri meteoroloģiskie novērojumi. Savukārt čehu klimata speciālisti vēsta, ka šāds sausums rudenī neesot bijis kopš 1775. gada.