Vēsā laika ietekmē gandrīz visās Latvijas upēs turpinās ūdens līmeņa pazemināšanās, vien Daugavā līmenis pakāpeniski pieaug, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Lielupē un tās pietekās lielu plūdu šopavasar nebūs un maksimālais ūdens līmenis būs mazāks par februāra atkušņos piedzīvoto, liecina jaunākā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) palu prognoze.
Latvijas upēs sācis krakšķēt ledus, un vietām tas jau veido vižņu krāvumus, atklājot lielākus ūdens laukumus. Kurzemē un Zemgalē šogad plūdiem nevajadzētu būt, sarežģītāka situācija veidojas Daugavā.
Pagājušajā diennaktī Latvijas upēs turpinājās ūdens līmeņa paaugstināšanās. Visstraujāk ūdens līmenis cēlies Lielupē pie Mežotnes - par 143 centimetriem (cm), liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Siltā laika ietekmē pagājušajā diennaktī būtiski paaugstinājies ūdens līmenis Kurzemes un Zemgales upēs, bet Latgalē un Vidzemē līmeņa kāpums bija neliels, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Pēc meteorologu un Civilās aizsardzības dienesta speciālistu aplēsēm, marta beigās vai aprīļa sākumā prognozētie plūdi Daugavā šopavasar iespējami nopietni, un tie var apdraudēt Pļaviņu pilsētu, Salas un Krustpils novadu, kā arī citas teritorijas. Ņemot vērā pērnā gada pieredzi, Pļaviņās nācies paplašināt plūdu apdraudētās teritorijas robežas.
Lielupē ledus sakustēšanās un iešana gaidāma aprīļa pirmās dekādes vidū, liecina jaunākās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozes.
Sauriešos vairākas dzīvojamās mājas var iebrukt zemes dzīlēs vai ūdens krātuvē, jo tās atrodas derīgo izrakteņu atradņu tuvumā, vēstī raidījums "Panorāma".
Lai sagatavotos pavasara plūdiem un izveidotu rīcības plānus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicināja plūdu apdraudēto teritoriju pašvaldības sasaukt Civilās aizsardzības komisijas sēdes.
Šodien, atsaucoties Pļaviņu novada domes lūgumam, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ar Gaisa spēku aviācijas bāzes lidmašīnu „An-2” sāks kūdras kaisīšanu posmā pirms vižņu sadambējuma Daugavā posmā no Bebrulejas līdz Oliņkalnam.
Rīt, 16.martā, Ekonomikas ministrija rīkos operatīvo sanāksmi Rēzeknes novadā, lai novērtētu situāciju saistībā ar iespējamo Rāznas ezera hidrotehnisko būvju radīto apdraudējumu Spruktu HES hidrotehniskajām būvēm.
Plūdi šogad varētu būt gaidāmi Daugavā un Gaujā pie Carnikavas un Ādažiem, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē paziņoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainārs Pencis.
Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja uzdevusi Mājokļu un vides departamentam veikt plūdu risku analīzi un nākamajā komitejas sēdē ar to iepazīstināt komitejas deputātus.
Nedēļas nogalē dažās Kurzemes upēs līmenis pieaudzis par metru, savukārt Latgalē un Vidzemē ūdens līmenis saglabājas stabils, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Rīgā, Tērbatas ielas posmā no Merķeļa līdz Elizabetes ielai plīsis liela diametra ūdensvads, aplūstot ielai, kādēļ nācies evakuēt arī ielu malās novietotos auto.
Tradicionālajās ledus sastrēguma vietās uz upēm šajā pavasarī iecerēts kaisīt kūdru, lai panāktu straujāku sniega un ledus izkušanu, aģentūrai BNS sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis.
Liepājā no pirmdienas atbilstoši pilsētas plūdu kartei pašvaldības policija apsekos iespējamās plūdu apdraudētās teritorijas un veiks precīzu applūstošajā teritorijā mītošo iedzīvotāju un mājdzīvnieku uzskaiti, aģentūrai BNS pavēstīja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele.