Pētījums

Latvijas iedzīvotāji ir politiski pasīvi, un viņus būtu grūti izprovocēt uz masu nemieriem, taču bažas raisa fakts, ka nozīmīga krievvalodīgo kopienas daļa vēlas, lai Krievija iejauktos Latvijas iekšējās lietās, – vairāk nekā 40%. Tas konstatēts respektablā pašmāju pētījumā, kas veikts Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas paspārnē – Sabiedrības destabilizācjas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi.

Latvija nedrīkst kavēties ar Stambulas konvencijas parakstīšanu, bet parlamentārieši nedrīkst kavēties ar tās ratifikāciju, uzskata "Vienotības" līdere, Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Solvita Āboltiņa.

Novērtējot finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji Swedbank Finanšu institūta un SKDS veiktajā aptaujā norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka. Nākamgad uz finanšu situācijas uzlabošanos cer tikai 22% aptaujāto.

Latvijas skolēnu un viņu vecāku sapņi tuvāko gadu laikā lielākoties saistīti ar atpūtu, tehnoloģijām, izglītību un dzīves komfortu. Arī par tālākiem gadiem – pensijas laiku – aptaujātajiem ir savas ieceres: viņi ne tikai cer nestrādāt un baudīt skaistas vecumdienas, bet arī saņemt vairāk nekā 1000 eiro pensiju, liecina bankas Citadele pētījums par bērnu un vecāku sapņiem tuvākajā piecgadē un vecumdienās.

Divas stundas vai vēl mazāk – tik ilgu laiku ikdienā sev velta nedaudz vairāk kā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, noskaidrots jaunākajā Samsung un „GfK Custom Research Baltic” pētījumā. Visbiežāk iedzīvotāji šajā laikā pārlūko internetu (74% gadījumu), skatās filmas vai video (58%) un gatavo ēst (46%).

Garšīgs ēdiens ir neatņemama ikdienas un svētku sastāvdaļa. Daudziem ēdiens un ēst gatavošana ir viena no dzīves kaislībām un baudām. Ja vasarā mēs biežāk ēdam brīvā dabā, rīkojot dažādus piknikus un grila ballītes, tad līdz ar rudens tuvošanos, liela daļa atgriežas pie tradicionālās ēst gatavošanas mājās.

Latvijas sabiedrība zināmā mērā ir rezistenta pret tā sauktajiem interneta "troļļiem", kuri dažādās platformās mēģina izplatīt vienveidīgu informāciju, pasniedzot to kā alternatīvu viedokli, taču tas sabiedrībā var radīt plaisu, tādēļ nepieciešama iedzīvotāju izglītošana, tā konferencē "The Riga StratCom Dialogue: Perception Matters" sacīja Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Daugulis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis nelikumības saistībā ar advokātu biroja "Dzanuškāns un partneri" izstrādāto pētījumu Rīgas pašvaldībai.

Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits Baltijā, kuri ir nobažījušies par kara iespēju, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas "Nielsen" patērētāju noskaņojuma un patēriņa paradumu pētījuma rezultāti.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē deputātiem prezentēja pētījumu par jauniešu, kuri nestrādā un nemācās, aktivizācijas iespējām, tomēr pētījuma secinājumi deputātos radīja šaubas par tā lietderību.

Šogad 5. maijā tika publiskotas Eiropas Komisijas prognozes par 2016. gadu, no kurām izrietēja, ka Latvijas valstij, sagatavojot 2016. gada budžetu, būs jāveic konsolidācija 0,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Cik izplatīta skaudība ir Latvijā, un ko apskauž Latvijas iedzīvotāji?

Nedaudz vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju ir laimīgi, šodien žurnālistus informēja sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Februārī pozitīvu attieksmi pret Latvijas valdības darbu pauda 24% iedzīvotāju, liecina jaunākās "DNB Latvijas barometra" aptaujas dati.

Jauniešu interese par politiku Latvijā ir vidēji izteikta - desmit punktu skalā šis rādītājs ir 5,5, liecina aptaujas "Jauniešu politiskā līdzdalība Latvijā: fakti un interpretācijas" rezultāti.

Lai gan Latvijā sievietes saņem vidēji par 15 procentiem mazāku algu nekā vīrieši un par desmito daļu vidēji zemāku pensiju vecumdienās, liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sieviešu un vīriešu nelīdztiesība ir reti sastopama, liecina jaunākais Eirobarometra pētījums.

Otrdien Rīgas mērs Nils Ušakovs vairākkārt veicis ierakstus sociālajā tīklā Twitter, attaisnojot savu ārštata padomnieku Jāni Dzanuškānu: "Ar savu ārštata padomnieku Dzanuškānu izrunāju jautājumu par pētījumu, kuru viņa birojs ir veicis pēc Attīstības departamenta pasūtījuma."; "Jauki komentāri par Dzanuškānu :) Bet viņš ir pirmais, kas rīkojies tā šādā situācijā. Freiberga, Prudentia, Antāne un Expo vēl stāv rindā"; "Vismazāk un visklusāk par Dzanuškāna pētījumu vajadzētu izteikties @inesevoika ar savu šrēderu par 900 Ls savas Maximas komisijas vajadzībām"; "Departaments arī turpmāk varēs izmantot šo pētījumu darba vajadzībām, kam tas ticis pasūtīts."; "Lai novērstu jebkādas spekulācijas par ētikas normu pārkāpumiem, Dzanuškāns ir pieņēmis lēmumu atmaksāt par pētījumu saņemtos 35 000 eiro."

Industriālā vidē, arvien pieaugot dažādu ķīmisku vielu lietojumam, tās no ražotnēm, arī no patērētāja nonāk izgāztuvēs un tālāk augsnē, ūdeņos, dabā un visbeidzot – pārtikā. Cik plaša un bīstama ir šo piesārņotāju klātbūtne – to pēta zinātnieki arī Latvijā. Viens no viņu jaunākajiem pētījumiem – Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma noteikšanas metodes izstrāde – augstu novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.

Analizējot sabiedrības uzticēšanos valsts un sabiedriskajām institūcijām, kompānijas SKDS pētījums uzrāda – pērn vislielāko iedzīvotāju atbalstu baudījušas izglītības iestādes un baznīca, turpretī Saeimai un politikai sabiedrība konsekventi nevēlas uzticēties. Tā secināts socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS pēc Neatkarīgās lūguma veiktajā pētījumā.

Gandrīz katrs ceturtais jeb 24% ārvalstu studentu kā vienu no galvenajiem neapmierinātības iemesliem ar studijām Latvijā minējuši sabiedrības negatīvo attieksmi un diskrimināciju, šodien pētījuma "Latvijā studējošo saliedētības veicināšana un ārzemju studentu diskriminēšanas mazināšana" prezentācijā sacīja projekta vadītājs Juris Iljins.