Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Latvijā

Pētījums: katram trešajam pārim Latvijā lielākie strīdi ir naudas dēļ

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

36% Latvijas iedzīvotāju finanšu jautājumi rada spriedzi attiecībās ar partneri, un Latvija ar šo rādītāju apsteidz gan savus Baltijas kaimiņus, gan arī Eiropas vidējo rādītāju (26%), secināts Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumā (European Consumer Payment Report 2019), ko veicis Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum.

Nauda ir kļuvusi par būtisku faktoru katra cilvēka dzīvē un arī attiecībās - 24% Latvijas iedzīvotāju, 25% Lietuvas iedzīvotāju un 36% Igaunijas iedzīvotāju atzīst, ka atklāti runāt par finansēm ar savu partneri viņiem sagādā grūtības. Savukārt 15% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu finansiālā situācija bijusi iemesls, lai nepārtrauktu romantiskas attiecības - pārsvarā uz to norādījuši 18-37 gadus veci iedzīvotāji, līdzīgi gan sievietes, gan vīrieši.

"Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma dati rāda, ka finanšu jautājumi un ar tiem saistītais stress negatīvi ietekmē ikviena cilvēka personīgo labsajūtu, kā arī attiecības ar partneri un ģimeni. Finanšu pratībai jeb prasmei plānot savus tēriņus un apieties ar naudu ir izšķiroša loma katra individuālās labklājības nodrošināšanā. Veiksmīgi pārvaldot un kontrolējot savas personīgās finanses, ir vieglāk pieņemt pārdomātus lēmumus un nenonākt finanšu grūtībās. Diemžēl bieži vien daļa Latvijas patērētāju netiek galā ar finanšu izaicinājumiem zemās finanšu pratības dēļ," skaidro Ilva Valeika, Intrum ģenerāldirektore Baltijā.

Kā jau ziņots iepriekš, saskaņā ar jaunāko Intrum veikto Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumu, Latvija finanšu pratības ziņā ierindojas 21. vietā - augstāk nekā Igaunija un Lietuva, taču joprojām Eiropas reitinga apakšgalā. Kā liecina statistikas dati un Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums, Latvijas patērētāju nelielie ienākumi ierobežo iedzīvotāju spēju veidot uzkrājumus, mazina vispārējo finansiālo labklājību un pārliecība par spēju efektīvi pārvaldīt savas finanses samazinās. 58% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka bažas par rēķinu pieaugumu negatīvi ietekmē viņu vispārējo labsajūtu (tas ir vairāk par Eiropas vidējo rādītāju 43%).