"Re:Baltica" pētījumā portālam "Tvnet" pieraksta klāt 100 000 lietotāju dienā par daudz
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE) pērnā gada izskaņā publicēja pētījumu “Baltic Media Health Check 2018-2019”. Sadaļā par interneta ziņu portāliem Latvijā ir ierakstīta statistika, kas pilnībā neatbilst patiesajai situācijai. Tā, piemēram, ziņu portālam “Tvnet”, kas ir "Re:Baltica" sadarbības partneris, pierakstīts par 100 000 lietotāju dienā vairāk, nekā redzams oficiālajos datos, vēsta portāls "kasjauns.lv".
Šā gadskārtējā pētījuma mērķis - aplūkot un analizēt Baltijas mediju vidi, tendences, finanšu lietas un citus konkrētajam mediju tirgum būtiskus jautājumus.
Pētīta gan prese, radio un TV, gan arī interneta ziņu portāli. Katrā no kategorijām nosaukti pieci patērētākie Baltijas valstīs.
Runājot par ziņu portāliem Latvijā, “Re:Baltica” un SSE pētījumā šo sarakstu no 5. līdz 1. vietai veido Diena.lv, Lsm.lv, Jauns.lv, Tvnet.lv un Delfi.lv. Par katra medija aizvadīto gadu atrodama arī sīkāka informācija, tostarp vidējais apmeklētāju skaits dienā, gada griezumā, kas ir būtisks rādītājs.
Lai izprastu situāciju, pievērsīsimies vien trim no populārākajiem portāliem, kuri ierakstīti pētījuma ziņu portālu TOP5, norāda "kasjauns.lv".
Pēc “Re:Baltica” un SSE publicētajiem rezultātiem, Delfi.lv, kas topā ierindojas kā pirmais, 2018. gadā dienā vidēji apmeklējuši 548 500 lietotāji.
Portālu Tvnet.lv, kurš, jāpiebilst, ir gan “Re:Baltica” pētījumu objekts, gan sadarbības partneris un topā ieņem otro vietu, dienā vidēji esot apmeklējuši 340 500 lietotāji.
Portālu Jauns.lv, kurš Latvijas apmeklētāko ziņu portālu topā ieņem trešo vietu, saskaņā ar šo pētījumu dienā vidēji apmeklējuši 71 500 lietotāju.
Dati, kā norādīts pētījumā, iegūti no vadošās pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar Latvia” veiktās iedzīvotāju aptaujas. Te nu arī rodas problēma - šie dati pilnībā neatbilst reālajai situācijai.
Mūsdienās interneta statistikas mērīšanai lieto nesalīdzināmi precīzākas metodes. Baltijas valstīs tiek izmantoti kompānijas “Gemius” pakalpojumi, kas ir pilnībā atzīts industrijas standarts, ko lieto mediji, reklāmas aģentūras un jebkurš cits, kam nepieciešami precīzi un uzticami dati.
“Gemius” interneta portālu apmeklētību mēra digitāli, ar speciāla koda jeb tagu palīdzību, kas ir automatizēti specifisku uzdevumu veikšanai - šajā gadījumā portāla apmeklētības un lietotāju uzvedības fiksēšanai.
“Re:Baltica” un SSE pētījumā izmantotie dati tikmēr ir iegūti (kā minēts pašā pētījumā), aptaujājot cilvēkus.
Rezultātā atšķirība starp “Re:Baltica” “pētījumā” ierakstītajiem skaitļiem un reālo situāciju ir ļoti liela.
Dažviet mērāma pat simtos tūkstošos. Pēc “Gemius” oficiālajiem datiem, nevienā no mēnešiem portāla Delfi.lv vidējais apmeklētāju skaits dienā nebūt nepietuvojas nedz 500 000, nedz 400 000 atzīmei, parasti pakāpjoties nedaudz virs 300 000 apmeklētājiem. Piemēram, 2018. gada jūnijā vidējais portāla apmeklētāju skaits dienā bijis 325 122. 2019. gada jūnijā - 322 199 (“Re:Baltica” pētījumā teikts, ka 2018. gadā dienā portālu vidēji apmeklējuši 548 500 lietotāji).
“Gemius” dati, kas 2018. gadā apkopoti par “Re:Baltica” sadarbības partneri portālu Tvnet.lv, vēsta, ka tā vidējais dienas apmeklētāju skaits vien tā gada oktobrī, novembrī un decembrī pārkāpj 200 000 atzīmi (attiecīgi: 212 064, 217 245, 220 198), taču nedz 2018. gadā, nedz 2019. gadā nevienā mēnesī vidējais dienas apmeklētāju skaits nepietuvojas pētījuma datos minētajam skaitlim par vidējo apmeklētāju skaitu gada griezumā (340 500).
Teju tikpat ievērojami atšķiras arī dati par atlikušajiem TOP5 ziņu portāliem. Interesanti, ko par “Baltic Media Health Check 2018-2019” iezīmēto Latvijas interneta ziņu portālu vidi domātu tādas vietnes kā Nra.lv ("Neatkarīgā Rīta Avīze") un La.lv ("Latvijas Avīze"), kas pētījuma topā nav tikuši, taču, vadoties pēc “Gemius” oficiālajiem datiem, ir pelnījuši tur būt?
Diskusija par datiem neilgi pēc pētījuma publicēšanas aizsākās arī sociālajos tīklos. “Re:Baltica” un SSE pētījumam izvēlēto metodoloģiju un datus pamatoja “Re:Baltica” līdzdibinātāja, žurnāliste Inga Spriņģe.
“Kantar Latvia” dati no “Gemius” datiem, piemēram, Delfi.lv gadījumā atšķiras teju par 200 000. Šādai starpībai, domājams, būtu jārosina pārdomas “pētījuma” izstrādātāju lokā, norāda portāls.
Lai uzzinātu vairāk par publicētajiem datiem un noskaidrotu, kā uz pētījuma rezultātiem raugās tā veidotāji, sazinājāmies ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE) Komunikāciju direktori, lūdzot konkrētā pētījuma jautājumos kompetentajiem SSE pārstāvjiem, norāda portāla kasjauns.lv autori. Tiesa, atbildes neesot sekojušas.
Uz jautājumiem e-pastā atbildēja pētījuma redaktore, “Re:Baltica” žurnāliste Aija Krūtaine.
Es esmu iepazinusies ar diskusijām, kuras sociālajos tīklos radušās par to, vai GEMIUS vai KANTAR dati būtu atbilstošākie interneta ziņu portālu auditorijas atspoguļošanai. Esmu atvērta ieteikumiem, kā uzlabot pētījumu, un, ja GEMIUS ir visas industrijas standarts, tad mēs lūkosim, kā iegūt šos datus par visām trīs Baltijas valstīm, lai varētu izmantot turpmākajos pētījumos. Runājot par citiem datiem, KANTAR televīzijas, drukātās preses un radio pētījumi ir industrijas standarti, kurus izmanto reklāmdevēji un mediju aģentūras. Baltijas Mediju pētījuma pasūtītājs ir un tā veidošanu finansē SSE Riga Mediju studiju centrs. Šis ir jau piektais pētījums par Baltijas valstu medijiem, to auditorijām un finansēm, ar visiem pētījumiem jūs varat iepazīties un tos lasīt SSE Riga Mediju studiju centra mājaslapā.”
“Prieks, ka šogad Baltijas Mediju pētījums ir izraisījis tik plašu rezonansi. Pētījumā populārākie mediji tiek noteikti, balstoties uz to auditoriju atbilstoši KANTAR mediju pētījumu datiem. KANTAR šīs aptaujas veic neatkarīgi, SSE Riga vai Re:Baltica nepasūta atsevišķi kādu speciālu pētījumu. Runājot konkrēti par interneta ziņu portālu izpēti, izmantoti KANTAR dati, jo šis uzņēmums ir mūsu partneris un sniedz mums savus datus par brīvu. Tā kā šis pētījums aptver visas trīs Baltijas valstis, tad mums ir svarīgi, lai dati būtu salīdzināmi, un KANTAR kā lielākais tirgus, sociālo un mediju pētījumu uzņēmums, kas darbojas globāli un Baltijas valstīs, mums ļauj to nodrošināt - viņu pētījumu metodes ir vienādas visās Baltijas valstīs.
Raksta avots: portāls kasjauns.lv