Tālāka tehnoloģiju attīstība nav iedomājama bez cilvēciskajām vērtībām. Iespēja izvēlēties dažādus servisus, cilvēka sadarbība ar tehnoloģijām, lielāka sabiedrības iesaiste jaunāko tehnoloģiju izpētē, robotizācija un inovāciju DNS ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē.
Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology Vision 2020 pētījums “Mēs, postdigitālās ēras cilvēki” (We, the post-digital people). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai no cilvēka skatpunkta, ņemot vērā viņa vēlmes, vajadzības un uzskatus. Tas palīdzēs uzņēmumiem un organizācijām uzlabot savstarpējo komunikāciju un sadarbību ar klientiem.
“Mūsdienās ir mainījies veids, kā sabiedrība dzīvo, strādā un atpūšas. Šobrīd uzņēmumiem klienti ir vairāk jāvērtē kā sadarbības partneri, lai viņus iesaistītu jaunāko tehnoloģiju pieredzē un atgriezeniskās saites iegūšanā. Cilvēkam svarīga ir brīva izvēle, vienlaikus uzņēmumiem ir jānodrošina personalizēti piedāvājumi tieši tad, kad cilvēks vēlas tos saņemt. IT tendences ir aktuālas visās valstīs, tai skaitā Baltijas uzņēmumiem. Inovatīvas pieejas, jaunas sadarbības formas un partneri ir jāmeklē ikvienam uzņēmējam, lai nepazaudētu konkurētspēju,” skaidroja Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.
Šobrīd vairāk nekā pusei jeb 4,57 mljrd.* pasaules iedzīvotāju ir piekļuve internetam, cilvēki izmanto dažādus pakalpojumus un servisus, dienā pavadot aptuveni 6,4 stundas** tiešsaistē. Uzņēmumiem ir jāapzinās, ka tehnoloģijām ir būtiska loma cilvēku ikdienā un viņu attieksmē pret tām. No vienas puses, liela daļa sabiedrības savu ikdienu nespēj iedomāties bez digitālās vides sniegtajām iespējām un vēlas jaunus servisus, bet, no otras puses, 66% patērētāju ir norūpējušies par viņu personas datu izmantošanu komercnolūkos. Uzņēmumiem ir jādomā par jaunām pieejām, lai apmierinātu un nodrošinātu abus virzienus, turpināja M. Jegorovs.
Cilvēks vēlas saņemt personalizētus piedāvājumus un jaunas iespējas, ja redz ieguvumus no personas datu izmantošanas, vienlaikus viņš nevēlas, lai viņa dati tiek analizēti bez viņa piekrišanas. Tomēr cilvēka domas var mainīties - vienā brīdī viņš vēlas saņemt personalizētu piedāvājumu, bet citā - vairs nevēlas datu analīzi. Uzņēmumiem ir jābūt gataviem. Pērn Uber premium klientiem sāka piedāvāt iespēju izvēlēties, vai viņi brauciena laikā vēlas sarunāties ar šoferi vai ieturēt klusuma pauzi, sniedzot iespēju izvēlēties arī vēlamo temperatūru mašīnas salonā. Cilvēks vēlas, lai viņam tiktu sniegta iespēja mainīt savu pieredzi. Veicinot lojalitāti, uzņēmumiem ir jāveido ilgtermiņa attiecības ar klientu, un tas nozīmē arī dalīties kontrolē. Jaunas pieejas sniedz jaunas iespējas arī darbiniekiem. Piemēram, ASV McDonalds deva iespēju katram restorānam digitālajos kioskos izvēlēties personalizētus ieteikumus, ņemot vērā laika apstākļus konkrētajā reģionā, diennakts laiku un citus faktorus. Liela loma jaunas pieredzes nodrošināšanā būs 5G un paplašinātās realitātes risinājumiem. Lai arī šīs tehnoloģijas ir attīstības sākuma stadijā, šobrīd ir pieejami citi tehnoloģiskie risinājumi, lai klientiem nodrošinātu atbilstošu pieredzi.
Mūsdienās cilvēkam ir nepieciešamas ne tikai profesionālās prasmes un pieredze, bet arī iemaņas darbam ar tehnoloģijām jaunu pienākumu veikšanai. Vislabākos rezultātus ir iespējams panākt, cilvēkam strādājot kopā ar tehnoloģijām. Tās var palīdzēt jaunu produktu izstrādē, darbinieku atlasē un apmācību organizēšanā. Volkswagen mikroautobusiem ir ikonisks dizains, kas uzreiz atsauc atmiņā 60.gadus. Vairākus desmitus gadus vēlāk uzņēmums vēlējās, saglabājot transportlīdzekļa vēsturisko dizainu, modernizēt auto tā, lai tas būtu vieglāks un videi draudzīgāks. Lai to paveiktu, Volkswagen speciālisti izmantoja tehnoloģiju, tai skaitā mākslīgā intelekta, spēku. Rezultātā tika izgatavotas mikroautobusa detaļas, kas bija vieglākas un izturīgākas. Šobrīd 73% uzņēmumu pilotprojektos testē mākslīgā intelekta risinājumus vienā vai vairākās biznesa vienībās. Uzņēmumiem ir svarīgi izmantot darbinieku zināšanas un talantus, lai tos apvienotu ar tehnoloģiju sniegtajām iespējām un radītu jaunus produktus un pakalpojumus. Plašākai mākslīgā intelekta izplatībai būtiska ir dažādu lokālu valodu procesēšanas modeļu izveide, lai uzņēmumi varētu izstrādāt virtuālos asistentus produktivitātes uzlabošanai. Tie var palīdzēt uzlabot klientu saziņu un servisu. Ja aviokompānijas čatbots saņem jautājumu no klienta, vai lidmašīnas salonā ir iespējams ienest kruķus, virtuālais asistents var atpazīt klienta grūtības pārvietoties un nosūtīt viņam īsāko maršrutu lidostā.
Uzņēmumiem, izstrādājot jaunus produktus, jāspēj pārvarēt beta versijas posmu, iesaistot attiecīgajā procesā klientus, tādējādi sniedzot jaunu pieredzi un nodrošinot sev ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju. Kosmētikas ražotājs Shiseido, izmantojot lietu interneta un mākslīgā intelekta iespējas, sāka piedāvāt personalizētus ādas kopšanas līdzekļus. Cilvēkam telefonā jānofotografē sava sejas āda, lai lietotne nepieciešamo informāciju nodotu lietu interneta ierīcei un tā pagatavotu unikāli pielāgotu sejas kopšanas līdzekli konkrētajam cilvēkam. Klienti pārdomāti ir jāiesaista produkta dzīves ciklā, jo uzņēmumiem ir jāuzņemas atbildība par ierīci pēc tās iegādes. Apple izstrādā programmatūras atjauninājumus, apzinoties, ka iepriekšējo modeļu akumulatoru jauda varētu būt nepietiekama. Tāpēc kompānija proaktīvi ieviesa atjauninājumus, kas pārvalda telefonu veiktspēju, pagarinot to kalpošanas laiku. Lai uzlabotu klientu pieredzi, Apple arī subsidēja akumulatoru nomaiņu atsevišķiem modeļiem. Gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 74% vadītāju atzīst, ka nākamo trīs gadu laikā uzņēmumu produktiem un pakalpojumiem būs vairāk (vai ievērojami vairāk) atjauninājumu. Uzņēmumiem ir jāmeklē veidi, kā atbalstīt klientus un nodrošināt atjauninājumus. Īpaši svarīgi tas būs lietu interneta jomā. Piemēram, ledusskapis var kalpot 20 gadus, taču tam pievienojot skārienjūtīgu ekrānu, sadzīves tehnikas lietošanas ilgums var samazināties. Novecojušās ierīces bieži vien ir saistītas arī ar dažādiem drošības riskiem, tāpēc uzņēmumiem ir jāstrādā pie tā, lai pāreja no vienas produktu paaudzes uz nākamo būtu netraucēta.
Inovācijas, robotika, sensori, balss atpazīšanas algoritmi un datorredze sniedz iespējas izmantot robotus dažādās nozarēs un uzņēmumos. 5G pavērs vēl plašākas iespējas uzņēmumiem robotus un ierīces izmantot arī ārpus telpām. Šobrīd Amazon testē un izmanto dronus un robotus preču piegādes jomā, tai skaitā piegādes transportlīdzekli Scout. Walmart iepazīstina ar robotiem, kas palīdz uzkopšanas darbos, izkārto preces plauktos, tādējādi atvieglojot darbinieku ikdienu. Būvniecībā robottehnika TyBot palīdz paveikt fiziski smago armatūras nostiprināšanas darbu. Lauksaimniecībā roboti ar datorredzes risinājumiem tiek galā ar dažādiem uzdevumiem, no sēšanas līdz ravēšanai un ražas novākšanai. Plašākai robotu ieviešanai ir nepieciešamas investīcijas personālā. 48% patērētāju uzskata, ka roboti padarīs viņu dzīvi vieglāku, palielinās efektivitāti (41%) un ikdienā sniegs vairāk prieka (30%). Tajā pašā laikā salīdzinoši liela daļa jeb 39% cilvēku uzskata, ka roboti radīs vairāk problēmu, nekā tās novērsīs. Savukārt 45% vadītāju piekrīt, ka darbiniekiem būs grūti saprast, kā strādāt kopā ar robotiem. Uzņēmumiem būs jādomā, kā roboti uzvedīsies krustojumos, satiekot cilvēkus ar suņiem, zinātkārus bērnus vai vandāļus. Ir jāatceras, ka daļa cilvēku vēlēsies jaunu pieredzi un mijiedarbību ar robotiem, bet cita sabiedrības daļa izvairīsies no jaunajām iespējām. Paralēli darbam ar personālu, uzņēmumiem ir jāsadarbojās ar attiecīgajām valsts iestādēm un jāmēra sabiedrības noskaņojums un attieksme. Liela loma būs testiem un pilotteritorijām. Šajā jomā neiztikt arī bez dažāda veida ierobežojumiem un aizsardzības pasākumiem.
Šobrīd jaunāko inovāciju izveidē lielu lomu spēlē partnerattiecības ar citiem ekosistēmas dalībniekiem. Uzņēmumiem ir jāsadarbojas ar jaunuzņēmumiem, akadēmisko sektoru un zinātniekiem, lai radītu jaunus produktus un iespējas. Inovāciju DNS pamatelementi ir tehnoloģiju četrone, kurā ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Tāpat svarīgi ir zinātniskie sasniegumi un akadēmiskās vides zināšanas un pieredze. Vienlaikus uzņēmumiem ir jābūt daudz atvērtākiem, un sagaidāms, ka palielināsies atvērto inovāciju loma. Piemēram, Hotels International piedāvā savu mākoņskaitļošanā balstīto rezervēšanas sistēmu arī citiem viesnīcu īpašniekiem, Starbucks licencē savu lojalitātes programmu, lai nodrošinātu tehnoloģiju platformu citiem restorānu uzņēmumiem. Šobrīd iepriekš minētās četrotnes tehnoloģijas kļūst aizvien noderīgākas ikdienā un dažādu lēmumu pieņemšanā. Tāpat aizvien vairāk uzņēmumu veido inovāciju attīstībai un izpētei paredzētas studijas jeb centrus, lai pētītu jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas un kā tās var palīdzēt uzlabot viņu biznesu.
Accenture Technology Vision 2020 pētījumā piedalījās vairāk nekā 6000 vadītāju no 25 pasaules valstīm. Tāpat tika noskaidrots 2000 dažādu pakalpojumu patērētāju viedoklis četrās valstīs.