Šogad pavasarī 89,8% jeb 1,391 miljons Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu pēdējo triju mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Kantar Latvia Digital" pētījuma dati.
Mobilo sakaru operatora “Tele2” #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījums atklāj, ka 70% iedzīvotāju koronavīrusa izraisītās krīzes laikā ir ko jaunu iemācījušies un gatavi jauniegūtās prasmes un zināšanas pielietot arī pēc krīzes. TOP3 lietas un iemaņas, kuras cilvēki turpinās praktizēt arī pēc krīzes, ir – aktīvāk izmantos mobilās tehnoloģijas (25%), biežāk iegādāsies preces internetā (21%) un atteiksies no luksus lietām (20%).
Vienreizēja sociālā distancēšanās neapturēs jauno koronavīrusu, un var būt nepieciešami tās atkārtoti periodi līdz 2022.gadam, lai novērstu slimnīcu pārslodzi, otrdien paziņoja Hārvarda universitātes zinātnieki savā pētījumā, kurā ir modelēta pandēmijas trajektorija.
Pēc 19. marta uzrunas nācijai, kurā Francijas prezidentes Emanuels Makrons Francijā noteiktos ierobežojumus salīdzināja ar karu, viņš izpelnījās Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas aizrādījumu par pārāk sakāpinātas leksikas lietošanu.
Patiešām, vai Francijā un daudzviet citur noteiktos ierobežojumus var salīdzināt ar tiem ierobežojumiem, kādi tiek noteikti kara laikā?
Dažādās ES dalībvalstīs ierobežojumu režīmi ir visai atšķirīgi. Cik lielā mērā jau esošie noteiktie ierobežojumi – robežu slēgšana, starptautisko pasažieru pārvadājumu atcelšana, publisko pasākumu aizliegšana, mācību iestāžu darbības apturēšana utt. – ir raksturīgi tikai kara laikam?
Ģimenes, kas nedēļā netraucēti kopā rotaļājas vairāk kā piecas stundas, ir laimīgākas nekā ģimenes, kas tam velta mazāk laika. Tomēr 61% vecāku kopīgas spēlēšanas laikā novēršas viedierīču izmantošanai vai citiem mājas darbiem, nespējot veltīt pilnvērtīgu laiku saviem bērniem, liecina rotaļlietu ražotāja LEGO veiktais pētījums. Psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte skaidro, kādēļ kopīga spēlēšanās ir nozīmīga ne tikai bērniem, bet arī vecākiem.
Tālāka tehnoloģiju attīstība nav iedomājama bez cilvēciskajām vērtībām. Iespēja izvēlēties dažādus servisus, cilvēka sadarbība ar tehnoloģijām, lielāka sabiedrības iesaiste jaunāko tehnoloģiju izpētē, robotizācija un inovāciju DNS ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē.
Latvijas Universitātes un Latvijas Mobilā Telefona (LMT) pētnieki ir radījuši pieeju, kas, pateicoties mobilā tīkla notikumu statistikai, ļauj reāllaikā novērot cilvēku uzvedību un tās izmaiņas dažādu notikumu ietekmē. Pirmie rezultāti parāda, ka valdības lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir būtiski mainījis Latvijas iedzīvotāju uzvedību un lielākā daļa cilvēku visā valstī godprātīgi ievēro norādījumu #paliecmājās.
Ak, cik žēl, ka Ziemeļatlantijas līgums tika noslēgts 1949. gada 4. aprīlī, kad ešeloni ar laikā no 25. līdz 27. martam Latvijā un visā Baltijā saķertajiem cilvēkiem atradās vēl ne Sibīrijā, bet tomēr jau tālu no mājām.
Krievija kā potenciāls riska un nestabilitātes avots Rietumu pasaulei ir analizēts jaunākajā Austrumeiropas politikas pētījumu centra APPC izdevumā Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji. Neko labu pētnieki par Kremļa saimniecību un tās darba metodēm nesaka.
Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju zināšanas par cigarešu izsmēķu ietekmi uz vidi un apzinātu iespēju mainīt izsmēķu bezatbildīgas izmešanas paradumus, “Zaļā josta” sadarbībā ar “Philip Morris Latvia” un pētījumu kompāniju “SolidData” veica kvantitatīvu sabiedrības paradumu un attieksmes pētījumu. Pētījums atklāja, ka, lai arī sabiedrība aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā ikdienā, tomēr ne līdz galam izprot cigarešu izsmēķu potenciālo draudu ekoloģijai un to ietekmi uz vidi.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE) pērnā gada izskaņā publicēja pētījumu “Baltic Media Health Check 2018-2019”. Sadaļā par interneta ziņu portāliem Latvijā ir ierakstīta statistika, kas pilnībā neatbilst patiesajai situācijai. Tā, piemēram, ziņu portālam “Tvnet”, kas ir "Re:Baltica" sadarbības partneris, pierakstīts par 100 000 lietotāju dienā vairāk, nekā redzams oficiālajos datos, vēsta portāls "kasjauns.lv".
36% Latvijas iedzīvotāju finanšu jautājumi rada spriedzi attiecībās ar partneri, un Latvija ar šo rādītāju apsteidz gan savus Baltijas kaimiņus, gan arī Eiropas vidējo rādītāju (26%), secināts Eiropas patērētāju maksājumu ziņojumā (European Consumer Payment Report 2019), ko veicis Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum.
Neatkarīgu ekonomistu veiktā analīzē par "elastīgās ekonomikas" veidošanos, aplūkotas 19 galvenās valstis, vēršot uzmanību elastīgi izmantojamu darba telpu ekonomiskajai un sociālajai ietekmei uz sekundāras un terciāras nozīmes pilsētām un piepilsētas zonām gan šobrīd, gan laikā līdz 2029. gadam.
Latvijas sabiedrība par nozīmīgākajiem draudiem uzskata sociāli ekonomiskas problēmas, vienlaikus 45% uzskata, ka Latvijas iedzīvotājus apdraud arī Krievijas īstenotā politika, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.