Zināms, kam Latvijas iedzīvotāji uzticas visvairāk; vismazāk ticam Saeimai

 
Attēlam ir ilustratīva nozīme ©Dāvis Ūlands/F64

Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.

Pētījumā ir pievērsta uzmanība tam, kāda kopsakarība pastāv starp uzticēšanos institūcijām un gribu aizstāvēt valsti. Līdz ar valsts institūcijām un pašvaldībām šajā pētījumā tiek analizēta arī uzticēšanās NBS, jo pētījumā par faktoriem, kas nosaka Baltijas valstu iedzīvotāju gribu aizstāvēt valsti, ir konstatēts, ka līdztekus nacionālajam lepnumam tikpat nozīmīgi faktori ir politiskā uzticēšanās un uzticēšanās bruņotajiem spēkiem.

Visaugstākā uzticēšanās starp pētījumā iekļautajām institūcijām ir NBS, kam uzticas 63% respondentu. Kā uzsver pētnieki, šajā ziņā gan jāpievērš uzmanība tam, ka pastāv būtiskas atšķirības etniskajā griezumā, jo bruņotajiem spēkiem uzticas 78% respondentu, kas ģimenē lieto latviešu valodu, un tikai 34% respondentu, kas ģimenē lieto krievu valodu.

Ņemot vērā, ka uzticēšanās bruņotajiem spēkiem ietekmē gribu aizstāvēt valsti, iespējams, tas ir vēl viens no iemesliem, kas skaidro, kāpēc Latvijas mazākumtautību vidū ir zemāka gatavība aizstāvēt valsti, norādīts pētījumā.

"Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kāpēc Latvijas mazākumtautībām ir tik zema uzticēšanās NBS. Lai uz to varētu atbildēt, jāgūst padziļināts ieskats tajā, kādi vēstījumi par Latvijas NBS dominē krievu valodas informatīvajā telpā un kā tiek veidotas civilmilitārās attiecības ar Latvijas mazākumtautībām, taču šie jautājumi ir ārpus dotā pētījuma robežām," teikts pētījumā.

Līdzīgas tendences ir redzamas saistībā ar uzticēšanos Valsts prezidentam, kuram kopumā uzticas 52% respondentu, taču to vidū, kuri ģimenē lieto latviešu valodu, uzticēšanās prezidentam ir gandrīz divas reizes lielāka nekā starp respondentiem, kuri ģimenē lieto krievu valodu, - attiecīgi 60% pret 34%.

Puse respondentu atzīst, ka uzticas savai pašvaldībai, un šajā ziņā nav vērā ņemamas atšķirības etniskajā griezumā.

Ja analizē visas pētījumā iekļautās institūcijas, tad respondenti, kas ģimenē lieto krievu valodu, visvairāk uzticas tieši pašvaldībām. Uzticēšanās iemeslus pašvaldībām atklāj dziļajās intervijās iegūtā informācija, kas rāda, ka pašvaldību politiķi tiek minēti kā tādi, kuri ir tuvāk iedzīvotājiem, vieglāk sasniedzami, kā arī viņu darba augļi ikdienā ir labāk redzami pilsētas attīstības veidolā, norāda pētnieki.

Uzticēšanās valdībai un parlamentam ir kopumā zemāka - attiecīgi 30% un 27%.

Pētījumā tika mērīta arī sabiedrības uzticēšanās dažādām institūcijām krīzes situācijā. Rezultāti liecina, ka 94% respondentu uzticētos ģimenei un draugiem, 81% - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), 70% Valsts policijai (VP), bet NBS un Zemessardzei attiecīgi 68% un 64%.

Ja iegūtos rezultātus analizē no etniskā viedokļa, tad redzams, ka respondentu grupā, kuri ģimenē lieto latviešu valodu, NBS uzticētos 81%, Zemessardzei - 79%, VUGD - 85%, policijai - 81%. Savukārt respondentu grupā, kuri ģimenē lieto krievu valodu, NBS uzticētos tikai 42%, bet Zemessardzei - 33% respondentu.

Pētījumā vērsta uzmanība arī tam, ka krīzes situācijā būtiski zemāka uzticēšanās nekā spēka struktūrām būtu valdībai - 44 % un pašvaldībām - 49 %, turklāt šajā ziņā nav konstatējamas būtiskas atšķirības etniskajā griezumā.

Tas nozīmē, ka visaptverošas valsts aizsardzības attīstībā kā risināma problēma ir jāidentificē arī nepietiekama valsts un pašvaldību komunikācija ar iedzīvotājiem un šo institūciju prasme pārliecināt Latvijas sabiedrību par savu spēju uzņemties līderību krīzes situācijās, secina pētnieki.

Jau ziņots, ka Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, noskaidrots minētajā pētījumā.

Tā autori atgādina, ka 2016.gadā 33% respondentu pilnībā un drīzāk piekrita apgalvojumam, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās.

Pētījumā secināts, ka 55% respondentu, tajā skaitā 61% latviešu valodu ģimenē lietojošo un 42% krievu valodu ģimenē lietojošo, ir gatavi aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.

Gatavība sniegt palīdzību cietušiem cilvēkiem ir vēl augstāka, proti, to būtu gatavi darīt 69% iedzīvotāju.

Trešdaļa jeb 30% respondentu norādījuši, ka militāra konflikta gadījumā pamestu valsti. Šajā ziņā nepastāv būtiskas atšķirības etniskajā griezumā.

Pētījuma laikā tika veiktas 26 dziļās intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem, no kuriem 12 ģimenē lieto latviešu valodu, bet 14 - krievu valodu.

Tāpat pētījumā analizētas respondentu atbildes uz tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" realizēto aptauju, kurā tika intervēti 1075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

 

Abonē