Zinātniskais institūts "BIOR" sācis vākt datus pētījumam par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtējās situācijas laikā, informēja institūta pārstāvji.
"BIOR" skaidroja, ka Covid-19 ir mainījis pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, kā arī daļā mājsaimniecību - arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu. Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, ietekmējot patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli individuālā un valsts līmenī.
Pētījumā institūts plāno noskaidrot, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.
"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," teica "BIOR" direktora vietniece Olga Valciņa.
Informācija par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā ir nozīmīga vairāku apsvērumu dēļ - tā ļauj raksturot situāciju saistībā ar pārtikas drošības jautājumiem, kā arī sniedz informāciju par iedzīvotāju pārtikas nodrošinājumu.
Pētījums norisinās divos līmeņos - elektroniskā aptaujā Institūta mājaslapā un padziļinātā intervijā, kurai dalībnieki tiks īpaši atlasīti, lai fiksētu patēriņa izmaiņas laika periodā. Pētījuma rezultāti būs pieejami jūnija sākumā.
Pētījums tiek veikts elektroniskā vidē, kurā aktīvi aicinām piedalīties Latvijas iedzīvotājus no 18 gadu vecuma. Aptaujas anketa pieejama Institūta mājaslapā un arī "BIOR" lapā sociālajā vietnē "Facebook".
Jau ziņots, ka "BIOR" regulāri iegūst pārtikas patēriņa datus, veic ar pārtiku saistīto risku izvērtējumu, kas kalpo par pamatu valsts viedokļa sniegšanā Eiropas Komisijas līmenī un ļauj monitorēt situāciju valstī ilgtermiņā. Institūta pārziņā ir nacionālā pārtikas sastāva datu bāze, kas tiek izmantota pārtikas patēriņa datu ievākšanā jau kopš 2007.gada.