Pētījums

Sociālo mediju lietotāji pauž neizpratni un sašutumu par valsts finansēto pētījumu “Covid-19 seku mazināšanai”, kur daļu no visa projekta aizņem dažādu ēdienu pagatavošanas receptes.

Ārkārtējā situācija pavasarī bija kā nepatīkama modināšana jaunai realitātei: brīva piegādes laika atrašana pārtikas preču piegādei mājās kļuva par mazu brīnumu, preču kurjeri, labs televīzijas saturs un bez pārrāvuma funkcionējoša tiešsaistes sapulču platforma pēkšņi ieguva nozīmi. Tikai retais šaubītos, ka mūsu patēriņa paradumi un pat attieksme pret darbavietu un ģimeni šogad ir mainījusies. Cik ļoti mēs šodien novērtējam darbu no mājām, būšanu kopā ar saviem bērniem un iepirkšanos klātienē? Uz šiem jautājumiem atbild tirgus izpētes grupas RAIT pētījums, kas tika veikts aprīlī, jūlijā un oktobrī visās trijās Baltijas valstīs.

Latvijā vairums jeb 74% mājsaimniecību izlietotās PET pudeles un metāla skārdenes pirms izmešanas atkritumu konteineros uzglabā saplacinātas, liecina depozīta sistēmas operatora predententa “Nulles depozīts” un kompānijas “Norstat” veiktais pētījums.

Iedzīvotāji retāk iziet ārpus mājas, un daļai sabiedrības mainījies arī strādāšanas veids - no ierastajām darba vietām birojos bija jāpārceļas pie virtuves galdiem mājās. Turklāt pārmaiņas notika gluži vai vienas nakts laikā. Līdz ar to pandēmija ir radījusi augsni lielam attālinātā darba eksperimentam.

Salīdzinājumā ar pārējo pasauli Latvijā ir ievērojami vairāk tādu iedzīvotāju, kuri Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai izvēlas distancētu pieeju, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" veiktais pētījums, kas veikts 10. līdz 11.novembrī.

Oslo Universitātes slimnīcas (Rikshospitalet) pētnieki ir atklājuši, ka mencu aknu eļļai varētu būt potenciāls samazināt risku inficēties ar Covid-19. Vienā no lielākajiem klīniskajiem pētījumiem Norvēģijas vēsturē tiks noskaidrots, vai no saslimšanas pasargā pati zivju eļļa, vai tās lietotāju veselīgais dzīvesveids kopumā.

Mirstība Covid-19 pacientu vidū ir gandrīz trīs reizes lielāka nekā sezonālās gripas pacientu vidū, teikts piektdien publicētā pētījumā.

Vismaz piektdaļai pasaules iedzīvotāju vakcīnas pret Covid-19 var būt nepieejamas līdz 2022.gadam, liecina trešdien publicēts pētījums, saskaņā ar kuru turīgākās valstis ir rezervējušas vairāk nekā pusi no nākamā gada potenciālajām šo vakcīnu devām.

Latvijā 42,3% mājsaimniecību atzinušas, ka to finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, pirmdien "Swedbank" Finanšu institūta pētījuma par mājsaimniecību finanšu situāciju prezentācijā sacīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pēdējo četru gadu laikā par ceturtdaļu pieaudzis to cilvēku skaits, kuri atzīst, ka tiem piemīt vismaz viens kaitīgs ieradums, liecina pētījums. Tādiem kaitīgiem ieradumiem kā smēķēšana un alkohola lietošana nākusi klāt arī neizgulēšanās, aizraušanās ar virtuālo vidi un neveselīgi ēšanas paradumi.

78% Latvijas iedzīvotāju ikdienā lieto vai ir lietojuši D vitamīnu pēdējā gada laikā, turklāt aktīvākas D vitamīnā lietotājas ir sievietes.

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos gan elektrības, gan gāzes cena mājsaimniecībām bijusi zemāka par vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Pētījuma rezultāti liecina, ka teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (23 %) piekopj neveselīgus ēšanas paradumus un atzīst tos par savu kaitīgo ieradumu. Eksperti norāda – lai arī biežāk ar neveselīgu ēšanu tiek asociēti cilvēki ar liekā svara problēmām, neveselīgi ēšanas paradumi var nebūt nemaz tik acīmredzami – ar nesabalansētu un neveselīgu uzturu mēdz aizrauties arī vizuāli veselīga izskata cilvēki.

Tikai 9% respondentu nav apmierināti ar savu ģimenes ārstu, savukārt 91% pauž apmierinātību. Tajā pašā laikā 76,5% norāda, ka ir apgrūtināta piekļuve ģimenes ārstam (52,9% - neapmierina darba laiks, 31,8% - atrašanās vieta, bet 15,3% norāda, ka ģimenes ārstiem ir pārāk īsas darba stundas), secināts Biznesa augstskolas Turība absolventes Ingunas Zelgalves pētījumā. Kopumā ar veselības aprūpi ir apmierināti 67,1% aptaujāto, bet neapmierinātību pauž 32,9%. Pacientu un veselības aprūpes nozares darbinieku apmierinātības līmenis ir ļoti būtisks veselības aprūpes kritērijs, norāda Biznesa augstskolas Turība absolvente Inguna Zelgalve.

Šī gada oktobrī veikts pilotpētījumu* atvērtā tipa birojos, lai iezīmētu tendences kā apkārtējie trokšņi ietekmē darbinieku produktivitāti un kopējo labsajūtu. Pilotpētījumā atklāts, ka apkārtējo trokšņu slāpēšana uzlabo darbinieku produktivitāti un spēju koncentrēties darbam, kā arī vispārējo labsajūtu, savukārt trokšņaina apkārtējā vide palielina trauksmi un darbinieku stresa līmeni.

Ikdienā galvenokārt rūpes par bērna uzturu uzņemas vecāki, tomēr svarīgi veselīgu un pilnvērtīgu ēdienu nodrošināt arī atrodoties ārpus mājām. Tieši šo kā savu lielāko izaicinājumu bērnu uztura veidošanā uzsver bērnu vecāki.

Lai gan ārkārtas situācija pavasarī piespieda uzņēmumus mainīt strādāšanas kārtību, šobrīd tikai 35% biznesu Latvijā ir pilnībā gatavi attālinātam darbam un vēl 33,5% nāktos veikt dažus uzlabojumus, ziņo Jumis Pro mārketinga vadītāja Jekaterina Černobrovaja.

Vien septītā daļa vecāku norāda, ka pirmsskolas izglītības iestādē ir ar visu apmierināti, liecina privāto bērnudārzu tīkla SIA „BeBe.lv” rīkotās interneta aptaujas dati, pētot apstākļus pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Kā biežākie neapmierinātības iemesli tika minēts atgriezeniskās saites trūkums (13%) un bērnu laukumiņa neapmierinošais tehniskais stāvoklis vai šāda laukuma neesamība (13%).

2020.gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9% uzņēmumu1, un 62,6% no tiem bija sava tīmekļa vietne, tai skaitā 94,1% lielo uzņēmumu, 81% vidējo un 58,4% mazo2, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.

Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās ārkārtas situācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāji ir mainījuši savus līdz šim ierastos ēšanas paradumus, iegādāto produktu daudzveidību un to izcelsmes valsti, liecina pētījums*. Saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem, jauniegūtie paradumi tiks saglabāti arī turpmāk teju katram piektajam aptaujas dalībniekam.