Pētījums

Kāds nesen veikts pētījums par antidepresantu lietošanu Somijā pierādījis, ka sievietēm pēc ilgstošu attiecību pārtraukšanas var būt lielākas grūtības ar garīgo veselību nekā vīriešiem, it īpaši vēlākā vecumā.

Sievietēm ir daudz lielāka iespēja nekā vīriešiem saslimt ar autoimūnām slimībām, kad neregulēta imūnsistēma uzbrūk viņu pašu ķermenim, un jauni pētījumi var beidzot izskaidrot, kāpēc tā notiek.

Taipejas Medicīnas universitātes pētnieki atklājuši, ka sēdoša darba veicējiem pastāv lielāks risks nomirt no sirds slimībām, vēsta "The Sun".

Latvijā 16% iedzīvotāju maldīgi domā, ka kukaiņu kodumi var inficēt ar cilvēka imūndeficīta vīrusu jeb HIV, liecina pētījuma "Par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem" dati.

Latvijas iedzīvotājiem ir nepietiekamas zināšanas seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) speciālistu veiktajā pētījumā.

Lai arī lietoto auto tirdzniecība gadu gaitā kļūst aizvien caurspīdīgāka un pārskatāmāka, odometru viltošana visā pasaulē joprojām ir aktuāla problēma. Auto pircēji negodīgu pārdevēju dēļ zaudē simtiem miljonu eiro. Šobrīd nav pazīmju, ka situācija varētu strauji uzlaboties.

Mājdzīvnieki palēnina smadzeņu darbības pasliktināšanos cilvēkiem, kas vecāki par 51 gadu, atklāts pētījumā.

Pēdējo gadu laikā strauji audzis diagnosticēto arodslimību skaits, un ne tik strauji, bet pieaudzis arī arodslimnieku skaits, konstatēts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā".

Apmēram katram trešajam jeb 36% iedzīvotāju būtu iebildumi dzīvot kaimiņos ar bijušo ieslodzīto, liecina Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) veiktais pētījums par sabiedrības attieksmi un pastāvošajiem stereotipiem attiecībā uz esošajiem vai bijušajiem ieslodzītajiem.

Latvijas skolēni apzinās demokrātijas vērtību un spēj identificēt Latvijas drošības garantus, taču bažas rada tā skolēnu grupa, kas netic Latvijas ilgtspējai un nākotnei, pauda Latvijas Universitātes vadošā pētniece Ireta Čekse, iepazīstinot ar starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma "ICCS 2022" pirmajiem rezultātiem.

Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Latvijā pirmo reizi veikts pētījums, novērtējot alkohola lietošanas radītos finansiālos zaudējumus valsts budžetam veselības, ekonomikas un sociālajā jomās, kā arī ieguvumus no profilakses pasākumiem.

Par 1,13 miljoniem eiro starpvalstu projektā pētīs pārrobežas patogēnu izplatību principa "Viena veselība" ieviešanai, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

57% autovadītāju atzīst, ka nebūtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, ja rastos tāda nepieciešamība – 43% no viņiem norāda, ka atceras pirmās palīdzības kursos apgūto, taču nebūtu gatavi to pielietot, bet 14% atzīst, ka neatceras apgūto. 37% norāda, ka labi atceras apgūto un būtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, bet vēl 5% atzīst, ka ir jau snieguši pirmo palīdzību un būtu gatavi to darīt atkal, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Latvijā samazinās iedzīvotāju īpatsvars, kas piekrīt apgalvojumam, ka klimata pārmaiņas ir reāla un globāla problēma - ja pirms diviem gadiem tie bija 60%, tad tagad 36% iedzīvotāju, informē Latvijas Dabas fonda (LDF) komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Gadu no gada klimata pārmaiņu tēmas aktualitāte pieaug. Arī puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimata pārmaiņas notiek un ir par to noraizējušies, tomēr lielākā sabiedrības daļa domā, ka personīgās rīcības ietekme uz šiem procesiem ir salīdzinoši maza. Latvijas iedzīvotāji aktīvāku rīcību sagaida no Eiropas Savienības (ES), valsts, pašvaldībām un uzņēmumiem, liecina sociālā uzņēmuma “Alter Labs” veiktā pirmā nacionālā šāda veida Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas tapusi sadarbībā ar vadošo vides pakalpojumu kompāniju “CleanR Grupa” un uzņēmumu “Lidl Latvija”. 

Atgūstoties no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, Latvijai ir izdevies arī uzlabot savus rādītājus inovāciju nozarē un tādējādi arī uzlabot savas pozīcijas Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO)  veidotajā Globālajā Inovāciju indeksā (Global Innovation index 2023), kam šogad dots nosaukums “Kad inovācijas satiekas ar nenoteiktību”. Vienlaikus atsevišķās pozīcijās joprojām ir jāmeklē risinājumi, kā uzlabot rezultātus un pietuvoties inovatīvi attīstītākām valstīm.

Vidējais mēneša pamatalgu pieaugums, tam pašam darbiniekam strādājot tajā pašā amatā, sasniedza +11,5%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Vispārējais atalgojuma pētījums.

61% jauniešu norāda, ka, izvēloties darbu, svarīgākais aspekts ir elastīgs darba laiks un iespēja strādāt attālināti, noskaidrots starptautiskā tehnoloģiju uzņēmuma “Wise” un pētījumu centra “Norstat” veiktajā pētījumā. Arī pērn pētījums atspoguļoja līdzīgus rezultātus. Iespēja izvēlēties darba laiku un vietu ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši izvēlētos kļūt par uzņēmējiem, taču arī citās nozarēs viņi no darba devēja sagaida elastību attiecībā uz darba vietu un laiku.

Valdība otrdien nolēma ieguldīt 4,5 miljonus eiro valsts pētījumu programmā "Izglītība", lai "sniegtu ieguldījumu pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai par izglītības sistēmas attīstību un stratēģisko izglītības attīstības mērķu sasniegšanu".

Veselības ministrija (VM) virza apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK) valsts pētījumu programmu "Sabiedrības veselība".