Pētījums: Pierobežas pašvaldībām nav skaidrs, pie kuras institūcijas vai amatpersonas jāvēršas informācijas krīzes gadījumā

Latvijas austrumu pierobežas pašvaldībās nav skaidrs, pie kuras institūcijas jāvēršas informācijas krīzes gadījumā, turklāt pašvaldību institūciju pārstāvjiem un jauniešiem trūkst zināšanu, kā proaktīvi rīkoties, saskaroties ar dezinformāciju sociālajās platformās, secināts Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) pētījumā.

LATO projektā "Droša robeža" 2021.gada nogalē notika astoņas darbnīcas, kurās piedalījās četru Latvijas austrumu novadu pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Darbnīcās tika pārrunāti dezinformācijas izaicinājumi un informācijas stiprināšanas iespējas, apspriesti rīcības modeļi krīzes gadījumos, kā arī pašvaldību šī brīža prakses cīņā ar dezinformāciju.

Projektā piedalījās Augšdaugavas un Alūksnes novadu, Krāslavas un Viļakas pašvaldību darbinieki un neformālie līderi. Tāpat aktīvi iesaistījās Valsts kancelejas, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pārstāvji.

No projekta rezultātiem izriet, ka pašvaldībās nav skaidrs, pie kuras institūcijas vai amatpersonas būtu jāvēršas informācijas krīzes gadījumā, taču visās pašvaldību pārstāvju un citu iesaistīto institūciju diskusijās iezīmējās pašvaldības vadības īpašā loma krīzes komunikācijā.

Pašvaldības un to vadītāji ir autoritāte iedzīvotājiem, un iedzīvotāji uzticētos pašvaldību vadības teiktajam, lai kliedētu baumas vai atspēkotu dezinformāciju. Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālisti nav apmācīti krīzes komunikācijai vai reaģēšanai uz dažāda rakstura informācijas apdraudējumiem, to kompetencē ir cita veida saziņas ar iedzīvotājiem veidošana.

Pētījumā arī secināts, ka nevienā no pašvaldības iestādēm nav speciālistu, kas monitorētu informācijas vidi vai koordinētu atbildes cīņai ar dezinformāciju.

Diskusiju dalībnieki demonstrēja lielu paļāvību uz Valsts robežsardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, uzskatot, ka tām ir kapacitāte atrisināt potenciālās krīzes situācijas. Tas ir daļēji saistīts ar pastāvošajām nelielajam, bet ciešajām kopienām pierobežu reģionos, kur katrs personiski pazīst kādu robežsargu un neskaidrības vai kāda incidenta gadījumā var vērsties pie "drauga vai radinieka".

Gan pašvaldību institūciju pārstāvjiem, gan viedokļu līderiem un jauniešiem trūkst praktisko iemaņu un zināšanu, kā proaktīvi rīkoties, saskaroties ar dezinformāciju sociālajās platformās. Visās darbnīcās tika norādīts uz nepieciešamību stiprināt dažādu sabiedrības grupu medijpratību un izturētspēju pret dažādu veidu informatīvajiem apdraudējumiem. Pēc dalībnieku domām, te īpaša loma piešķirama skolotājiem un skolēniem kā jaunu zināšanu nesējiem.

Visu darbnīcu diskusijās dalībnieki norādīja uz aktuālās informācijas nepieejamību par dažādām krīzes situācijām un izteica priekšlikumu veidot vienotu mājaslapu, kur būtu apkopota informācija par visām notiekošajām krīzēm un ieteikumi reaģēšanai uz tām. Turklāt dalībniekiem šķita būtiski uzsvērt, ka informācija šāda veida portālā izvietojama vienkāršā, visām iedzīvotāju grupām saprotamā valodā. Tika rosināts šīs mājaslapas informāciju dublēt arī krievu valodā.

Diskusiju dalībnieki visās darbnīcās atzina, ka nepieciešams veidot informācijas materiālus ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā par informācijas drošību, kā arī citiem sabiedrības drošībai nozīmīgiem jautājumiem.

Darbnīcās tika atgādināts, ka reģionu iedzīvotājiem vai dažādām iedzīvotāju grupām, tai skaitā krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, ir jāveido atšķirīgas informatīvās kampaņas, nevis tās, kas valsts līmenī ir tikušas veidotas līdz šim, jo līdzšinējās kampaņās iekļautās personības nav atpazīstamas reģionu kultūrvidē. Vēstījumi, kas līdz šim tikuši veidoti, neesot tādi, kas uzrunātu reģionu iedzīvotājus, īpaši krievvalodīgos.

Analizējot mediju lomu, visu darbnīcu dalībnieki atzina, ka valsts līmeņa medijiem trūkst autoritātes reģionos. To raidīto saturu austrumu pierobežas reģionu iedzīvotāji uztver kā "Rīgas ziņas", nevis tādas, kas aktuālas visā valstī. Daudz lielāku uzticēšanos bauda reģionālie mediji.

Diskusijas visos novados apliecināja, ka pašvaldību darbiniekiem galvenokārt ar tiem ir izveidojusies laba sadarbība, kā arī iedzīvotāji izmanto tos kā informācijas avotu par notiekošo.

Šodien projekta rezultātu diskusijā iekšlietu ministres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Linda Curika norādīja, ka, sākoties Baltkrievijas īstenotajam hibrīduzbrukumam, izmantojot nelegālos imigrantus, Iekšlietu ministrija izveidoja operatīvās vadības centru, kurā piedalās arī pašvaldību pārstāvji. Šādā veidā tiek uzlabota informācijas aprite.

Curika gan nenoliedza, ka hirbrīdoperācijas aktivitātes vienmēr "sit pa valsts vājākajiem punktiem", turklāt sāpīgs jautājums ir tas, ka pierobežas reģionu iedzīvotāji patērē Krievijas un Baltkrievijas medijus, kuros pasniegti meli, piemēram, par robežsargu nežēlību, cilvēktiesību pārkāpšanu un Eiropas Savienības liekulību.

Tāpat Curikas ieskatā hibrīdapdraudējumā ļoti aktuāls ir jautājums par varas sadarbību ar reģionāliem medijiem.

Aizsardzības ministrijas padomnieks Lielbritānijā Vitālijs Rakstiņš šodien projekta diskusijā norādīja, ka privātais sektors, pašvaldība un sabiedrība katru dienu arvien vairāk kļūst par drošības spēlētājiem, tāpēc par visaptverošu valsts aizsardzību ir jādomā laikus.

Minētais nozīmē, ka apmācības valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām ir jāorganizē regulāri, jo tikai regulāras mācības var parādīt trūkumus un sistēmas pilnveidošanu.

Ņemot vērā minēto, Rakstiņš kā negatīvu minēja Ukrainu, kura jau astoņus gadus ir iesaistīta karadarbībā, taču tikai tagad, saasinoties krīzei, iedzīvotājiem tiek organizēti treniņi ar ieroču lietošanu. "Viņi astoņu gadu laikā daudz ko pazaudējuši un tagad ar steigu mēģina apgūt," piebilda Rakstiņš.

Projekta autori arī piedāvājuši vairākas rekomendācijas. Piemēram, informācijas drošības stiprināšanai vērtīga būtu atbildīgo amatpersonu par informācijas telpas monitoringu un koordinētas cīņas pret dezinformāciju apmācība.

Ņemot vērā pašvaldību pārstāvju identificētās vajadzības, nozīmīgu atbalstu sniegtu konkrētas atbildīgās institūcijas cīņā ar dezinformāciju un citiem informatīvajiem draudiem pastāvēšana.

Viens no iespējamiem risinājumiem būtu specializētas "krīžu" mājaslapas izveide, kurā iedzīvotāji tiktu informēti par visām aktuālajām krīzēm un to pārvarēšanas iespējām.

Tāpat eksperti rosina jaunas informatīvās kampaņas par informācijas drošību, īpašu uzsvaru liekot uz jaunatnes auditoriju un tās iespējošanu vecākās paaudzes medijpratības apmācībā.