Bērna audzināšanas izmaksas Ķīnā ir gandrīz septiņas reizes lielākas par valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, kas ir daudz vairāk nekā ASV un Japānā, liecina jauns pētījums.
Eksperti brīdina, ka Ķīnas iedzīvotāju novecošanās radīs milzīgu spiedienu uz tās veselības aprūpes un sociālās drošības sistēmu, kamēr darbaspēka samazināšanās var ievērojami ierobežot arī Ķīnas ekonomikas pieaugumu nākamajās desmitgadēs.
Lai gan Ķīna tagad atļauj ģimenēm līdz trim bērniem, dzimstība valstī samazinājusies līdz 7,52 dzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem 2021.gadā. Tas ir zemākais rādītājs kopš Valsts statistikas birojs 1949.gadā sāka reģistrēt šādus datus.
Augstās bērnu audzināšanas izmaksas ir pamudinājušas Pekinu vērsties pret privāto apmācību nozari, savukārt daži reģioni ir piešķīruši pāriem skaidru naudu par otrā vai trešā bērna piedzimšanu.
Jauns pētījums liecina, ka Ķīnā vidējās bērna audzināšanas izmaksas līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu 2019.gadā bija 485 000 juaņu (67 576 eiro) par pirmo bērnu.
Ķīna ierindojas otrajā vietā starp 13 valstīm šajā pētījumā, bērna audzināšanas izmaksu ziņā atpaliekot tikai no Dienvidkorejas, kur ir zemākais dzimstības rādītājs pasaulē.
ASV pēc 2015.gada datiem bērna izmaksas ir 4,11 reizes augstākas par IKP, rēķinot uz vienu cilvēku, bet Japānā 4,36 reizes augstākas, balstoties uz 2010.gada datiem.
Bērna audzināšanas izmaksas vēl augstākas ir Ķīnas lielajās pilsētās, Šanhajā sasniedzot vienu miljonu juaņu, bet Pekinā 969 000 juaņu. Dzimstības rādītāji abās šajās pilsētās ir zemāki par vidējo Ķīnā.
Pētījuma autori brīdinājuši, ka Ķīnai būtu jāatvēl vismaz 5% no ikgadējā IKP, lai pamudinātu pārus laist pasaulē vairāk bērnu, tostarp jāpiešķir izglītības subsīdijas, labvēlīgākas hipotēkas likmes, nodokļu atvieglojumi, jāveicina bērnu aprūpes centru celtniecība un jānāk klajā ar citiem stimuliem.