Kompānijas "Microsoft" Globālais digitālās pieklājības indekss (Global Digital Civility index) 2020.gadā ir uzlabojies par trīs procentpunktiem, pakāpjoties no zemākā rādītāja pēdējo četru gadu laikā.
Ieilgušie klātienes tirdzniecības ierobežojumi un joprojām lielais slēgto veikalu daudzums ir mudinājis tirdzniecības centru "Domina Shopping" noskaidrot, kādas ir Latvijas iedzīvotāju sajūtas, vajadzības un vēlmes šajā spēcīgi paralizētās klātienes iepirkšanās laikā.
Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto aptauju, sabiedrības apmierinātība ar personīgo finansiālo situāciju nav viendabīga. Kamēr 50% norāda, ka ir kopumā apmierināti, otra puse pauž pretēju viedokli. Tiesa, savu finanšu ikdienu kā pilnībā apmierinošu novērtējuši vien 6% iedzīvotāju, un 44% to identificē kā kopumā pieņemamu, bet vēl uzlabojamu. Vairums jeb 86% iedzīvotāju saredz iespēju uzlabot naudas lietas, rūpīgāk pievēršoties plānošanai.
Dzīves kvalitātes mērījums 2020.gadā sasniedzis 1,23 indeksa punktus. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir kritums par 6%, pazeminoties līdz 2017.gada līmenim. Dzīves kvalitātes mērījumā analizēti 15 dažādi indikatori, un tas aplūko dzīves kvalitāti no trim perspektīvām - ekonomiskās, emocionālās un fiziskās veselības un personiskās dimensijas.
19% jeb teju piektdaļa autovadītāju, uzsākot braukt mīnus grādos, nepārliecinās, vai ceļš ir apledojis, jo uzskata, ka brauc uzmanīgi. Par to liecina pirmais "GO atbildīgas braukšanas indekss", kas ir Vislatvijas braukšanas kultūras pētījums, kas atspoguļo autovadītāju izpratni un attieksmi pret atbildīgu auto vadīšanu.
Kopš augusta "Kantar" Covid-19 barometra pētījuma datos iekļauj arī iedzīvotāju segmentu izpēti, atkarībā no viņu rīcības stratēģijas un uzskatiem par krīzes pārvarēšanu.
Teju visi jeb 99% vecāku piekrīt, ka uzturam ir nozīmīga loma bērna vispārējās veselības nodrošināšanā, liecina Bērnu slimnīcas veselīga uztura kustības "Ēstprieks" ietvaros veiktais pētījums.
76% Latvijas diasporas jauniešu nemācās un nestudē, 22% mācās vai studē ārzemēs, savukārt tikai 2% studē vai mācās Latvijā, liecina jaunākā diasporas pētījuma "Diasporas jauniešu piesaiste izglītības iestādēm Latvijā" dati.
Darbs no mājām var radīt grūtības koncentrēties un būt produktīvākiem. Cieš arī darba un privātās dzīves līdzsvars, 14% aptaujāto atzina, ka tas ir strauji pasliktinājies.
Ar D vitamīnu bagātinātu produktu ražošana ir iespēja mazināt D vitamīna deficītu – gan bērnu, gan pieaugušo, tajā skaitā senioru un citu mazāk aizsargāto sabiedrības grupu, kā arī grūtnieču, vidū.
Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk - Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija - 11., bet Lietuva - 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas "Lowy Institute" ceturtdien publicētā pētījumā.
Visbiežāk izjustās Latvijas iedzīvotāju emocijas pēdējā mēneša laikā bijušas - satraukums, tas bijis dominējošā emocija pusei iedzīvotāju (50%), tam seko prieks, ko izjutusi 43% sabiedrības un nomāktība, kas skārusi 34% respondentu. Tāpat bieži izjustas skumjas un aizkaitināmība (32%), noskaidrots Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptauja.
71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar pazeminātu D vitamīna līmeni organismā, savukārt tikai 27% norādījuši, ka savu D vitamīna līmeni organismā novērtē kā pietiekamu, liecina Latvijā veiktasi "Norstat" pētījums.
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrs (Centrs) 2020.gada nogalē (novembrī un decembrī) īstenoja apjomīgu pētījumu iesaistot vairāk kā 1660 12 līdz 19 gadus vecus jauniešus Latvijā. Pētījums analizēja jauniešu mentālo veselību un pandēmijas ietekmi uz to. Pētījums rāda, ka jaunieši savu psiholoģisko labsajūtu vērtē kā kritisku, un pandēmija to ir būtiski ietekmējusi.
Vieglā iepakojuma atkritumu konteineros nonāk liels daudzums pārstrādei nenododamo atkritumu, tajā skaitā nepārstrādājama iepakojuma, liecina kampaņas "Gudri pakot - gudri šķirot" ietvaros veiktā analīze.
Pagājušā gada maijā iedzīvotāji bija noskaņoti daudz pesimistiskāk - toreiz ienākumu kritumu prognozēja 40% respondentu, savukārt uz pieaugumu cerēja vien 5% aptaujāto.
Vairāk kā puse pētījuma respondentu - 66% apzinās, ka plastmasas piesārņojums ietekmē gan vidi, gan viņus personīgi. Taču joprojām ceturtā daļa aptaujāto uzskata, ka piesārņojums atstāj ietekmi tikai uz vidi, liecina veiktās aptaujas "Plastmasas atkritumu ietekmes apzināšanās" dati.
Attālinātās strādāšanas laikmetā aizvien lielāku nozīmi iegūst elektroniskie risinājumi. Šobrīd jau 38,5% uzņēmumu izmanto automātisku rēķinu sagatavošanu un piegādi, tādējādi atvieglojot darbu grāmatvežiem un parūpējoties par ātrāku naudas apriti.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Dārzkopības institūta pētnieku grupa noslēgusi darbu pie 102 869 eiro vērtā pētījuma "Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā" valsts pētījumu programmā "Covid-19 seku mazināšanai", taču augstskola norāda, ka publiski pieejamā un kritizētā pētījuma versija ir melnraksts.