Pētījums: vairāk nekā puse autovadītāju nav gatavi sniegt pirmo palīdzību

57% autovadītāju atzīst, ka nebūtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, ja rastos tāda nepieciešamība – 43% no viņiem norāda, ka atceras pirmās palīdzības kursos apgūto, taču nebūtu gatavi to pielietot, bet 14% atzīst, ka neatceras apgūto. 37% norāda, ka labi atceras apgūto un būtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, bet vēl 5% atzīst, ka ir jau snieguši pirmo palīdzību un būtu gatavi to darīt atkal, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Salīdzinot ar pērno gadu, ir palielinājies to autovadītāju skaits, kuri atzīst, ka neatceras apgūto par pirmās palīdzības sniegšanu (pērn šādu atbildi sniedza tikai 9%). Vienlaikus ir pieaudzis arī to autovadītāju skaits, kuri norāda, ka labi atceras pirmās palīdzības iemaņas un būtu gatavi tās likt lietā - pērn šādu atbildi sniedza 32%.

Pirmo palīdzību biežāk ir gatavi sniegt vīrieši - 42% vīriešu norāda, ka labi atceras kursos apgūto un ir gatavi to likt lietā, šādu atbild sniedz arī 32% sieviešu. Arī iepriekšējā pieredze pirmās palīdzības sniegšanā biežāk ir vīriešiem (7%), nekā sievietēm (3%).

“Lai autovadītāji būtu gatavi sniegt pirmo palīdzību, ir svarīgi regulāri atjaunot zināšanas un iemaņas, lai varētu būt droši, ka sniedzot palīdzību, cietušajam netiks nodarīts pāri. Tā var gadīties, ja pirmās palīdzības apmācības bijušas pirms desmit vai divdesmit gadiem un daudzas iemaņas ir aizmirstas. Tāpēc regulāri strādājam pie tā, lai mūsu autovadītāji ne tikai atjaunotu braukšanas iemaņas un uzlabotu spēju braukt ekstremālos apstākļos, bet arī atsvaidzinātu zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu,” stāsta “Carlsberg Baltic” izpilddirektors Rolandas Viršilas.

“Ņemot vērā augsto ceļu satiksmes negadījumu skaitu, katram autovadītājam būtu jāspēj sniegt pirmo palīdzību, vismaz pamata lietas, kas reizēm var būt izšķirošas. Ja šīs lietas tiek veiktas zibenīgi, tas var palīdzēt glābt dzīvības. Situācijas uzlabošanai, iespējams, būtu jādomā par prasību autovadītājiem regulāri atjaunot zināšanas un prasmes pirmās palīdzības sniegšanā. Gana aktuāls jautājums ir arī par pirmās palīdzības kursu saturu - vai pasniedzēji izstāsta tikai minimumu, lai potenciālie autovadītāji var nokārtot pārbaudījumus, vai arī sniedz jēgpilnus padomus, kas noderēs negadījuma brīdī paaugstināta stresa apstākļos. Līdzīgi ir arī ar auto braukšanas instruktoriem - ir tādi, kuri māca vadīt auto, un tādi, kuri iemāca nokārtot eksāmenu,” piebilst Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.

Ceļu satiksmes negadījumi joprojām ir aktuāla problēma - 2022. gadā Valsts policijā reģistrēti 19 165 ceļu satiksmes negadījumi, no tiem 3 381 bijuši ar cietušajiem. 113 cilvēki gājuši bojā, bet 4 028 - ievainoti. Daļā no negadījumiem tieši citu autovadītāju prasmes un gatavība sniegt pirmo palīdzību var būt izšķiroša, jo traģiskākās avārijas nereti notiek ārpus pilsētas, kas nozīmē, ka neatliekamajai medicīniskai palīdzībai nepieciešams ilgāks laiks, lai ierastos notikuma vietā.

Analizējot datus reģionu griezumā, iespējams secināt, ka autovadītāji no Zemgales biežāk norādījuši, ka ir jau snieguši pirmo palīdzību un būtu to gatavo darīt vēlreiz (8%), kamēr šādu atbildi sniedza tikai 1% autovadītāju no Vidzemes. To, ka viņi labi atceras pirmās palīdzības kursos apgūto un ir gatavi likt lietā iegūtās zināšanas, visbiežāk apstiprinājuši autovadītāji no Latgales (47%) un Vidzemes (41%), bet visretāk - no Pierīgas un Zemgales (33%).