Jauns pētījums spilgti parāda seksuālās un reproduktīvās veselības izpratnes un zināšanu trūkumu Latvijā

© f64.lv, Kaspars Krafts

Latvijā 16% iedzīvotāju maldīgi domā, ka kukaiņu kodumi var inficēt ar cilvēka imūndeficīta vīrusu jeb HIV, liecina pētījuma "Par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem" dati.

Biedrībā "Papardes zieds" norāda, ka pētījums atspoguļo trīs mītus, kas kā lakmusa papīrs spilgti iekrāso seksuālās un reproduktīvās veselības (SRV) izpratnes un zināšanu līmeni Latvijā.

Viens no mītiem vēsta, ka no kukaiņa koduma var inficēt ar HIV. "Papardes zieds" norāda, ka tas nav iespējams, taču tikai trešdaļai iedzīvotāju ir minimālas apmierinošas zināšanas par HIV. Savukārt 35% iedzīvotāju nespēj atbildēt uz apgalvojumu, vai no kukaiņu koduma tas ir iespējams.

Tāpat tiek uzskatīts, ka prezervatīvs ir kaitīgs veselībai. Aptaujā 65% vīriešu pauduši uzskata, ka tas nav kaitīgs vīriešu veselībai. Pārliecinātāki par nekaitīgumu ir vīrieši ar augstāko izglītību, augstākiem ienākumiem, strādājoši, kā arī dzīvojoši Rīgā un kuriem ir partnerattiecības.

Savukārt, runājot par kontracepciju, biedrībā norādīja, ka arī pirmajā reizē var iestāties grūtniecība, ja netiek lietota kontracepcija. Tomēr puse aptaujāto iedzīvotāju piekrīt maldīgajam apgalvojumam, ka pirmā dzimumakta laikā grūtniecība nevar iestāties pat, ja netiek lietota kontracepcija. Turklāt ievērojamai iedzīvotāju daļai - līdz pat 65%, tostarp sevišķi vīriešiem - ir grūti noformulēt viedokli attiecībā uz apgalvojumiem par kontracepcijas metodēm vispār.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle norāda, ka iepriekšminētie mīti sniedz skaudru, bet tomēr ļoti skaidru apjausmu, cik maz patiesībā mūsu sabiedrība izprot jautājumus, kas skar seksuālo un reproduktīvo veselību

"Neskaidrības vienkāršos, bet fundamentālos jautājumos, pieņēmumi un pat klajas aplamības liecina, cik svarīgi ir valsts līmenī pievērsties skaidrojošam un izglītojošam darbam. Jo seksualitātes jautājums jau nav tikai par to, kas notiek katras ģimenes gultā, tas ir par veselīgu personību, par potenciālu, par tā attīstību un realizāciju. Par to, kāda būs mūsu sabiedrība," saka Ķelle.

Vēl kāds aspekts no pētījuma - lai gan 93% respondentu vecumā no 15 līdz 64 gadiem ir seksuāli aktīvi, tikai puse Latvijas iedzīvotāju savu seksuālo un reproduktīvo veselību vērtē kā labu.

Pētījumā secināts, ka Latvijā pēdējo desmit gadu laikā pieņemti daudzi svarīgi stratēģiski un rīcības dokumenti SRV veicināšanas un saglabāšanas jomā, bet iztrūkst vienotas pieejas, regulāra monitoringa un koordinācijas to īstenošanas un efektivitātes izvērtēšanā.

Ķelle cer, ka nākotnē, strādājot pie stratēģiskās vīzijas seksuālās un reproduktīvās veselības jomas pilnveidē, tas notiks jēgpilnāk, aptverot visas saistītās jomas, un sekos arī konsekventa, sistēmiska rīcība, stratēģijas ieviešot. Viņa vērš uzmanību, ka minētajā pētījumā ir arī virkne datos balstītu secinājumu, kur iezīmēti būtiskākie darbības virzieni.

"Piemēram, viens no tiem - izstrādāt dzimumizglītības standartus un mācību materiālus visām vecuma grupām, kas būtu vadlīnijas vecākiem un skolotājiem. Manuprāt, lielisks sākuma punkts, kas radīs būtisku kopējās situācijas uzlabojumu," uzskata Ķelle.

Pētījums ir valsts finansēts un Veselības ministrijas (VM) pasūtīts, ko 2023.gadā īstenoja Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar SIA "TNS Latvia" ar biedrības "Papardes zieds" atbalstu. Iepriekš par SRV veikti trīs pētījumi (1997., 2003. un 2011.gadā), ko veica vadošie speciālisti nozarē sadarbībā ar VM.

Pētījums norisinājās no 2020.gada septembra līdz 2023.gada maijam. Ar nejaušinātas atlases palīdzību, speciāli apmācītiem intervētājiem rekrutējot iedzīvotājus viņu dzīvesvietās un izsniedzot pašaizpildes anketu latviešu vai krievu valodā, tika kopumā rekrutēti 4181 respondenti - 2014 vīrieši un 2167 sievietes.

Veselība

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) saskaņā ar ārstu novērojumiem gada tumšajos mēnešos arvien palielinās smagas un sarežģītas traumas guvušo pacientu skaits, kas nonāk slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā, jo bez atstarojošiem elementiem savā apģērbā bijuši nepamanāmi citiem satiksmes dalībniekiem.