Latvijai izdevies uzlabot savas pozīcijas Globālajā Inovāciju indeksā
Atgūstoties no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, Latvijai ir izdevies arī uzlabot savus rādītājus inovāciju nozarē un tādējādi arī uzlabot savas pozīcijas Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) veidotajā Globālajā Inovāciju indeksā (Global Innovation index 2023), kam šogad dots nosaukums “Kad inovācijas satiekas ar nenoteiktību”. Vienlaikus atsevišķās pozīcijās joprojām ir jāmeklē risinājumi, kā uzlabot rezultātus un pietuvoties inovatīvi attīstītākām valstīm.
Globālais Inovāciju indekss ik gadu novērtē inovatīvākās ekonomikas pasaulē, analizējot 132 pasaules valstu inovāciju rādītājus, vienlaikus izceļot inovācijas stiprās un vājās puses. Kopumā katra valsts tiek vērtēta, apskatot 80 dažādus indikatorus, kas ir saistīti ar inovācijām, kas ir sagrupēti inovāciju ieguldījumos un inovāciju galarezultātā jeb iznākumā.
Šī gada pētījumā, aktuālie jautājumi ir par inovāciju tempu - vai tas palēninās, vai tieši pretēji - kļūst straujāks, kā to novērtēt saistībā ar Covid pandēmijas radīto ietekmi. Pētnieki arīdzan centušies analizēt, kā inovāciju rādītājus ir ietekmējusi inflācija, arvien pieaugošās EURIBOR procentu likmes un ģeopolitiskie konflikti.
Izvērtējot visus indeksa veidotājiem pieejamos indikatorus, Latvija ir ierindota 37. vietā, kas ir par 4 vietām augstāk nekā gadu iepriekš. Inovāciju ieguldījumu rangā Latvija ieņem 38. vietu, gada laikā pakāpjoties uz augšu par vienu vietu, savukārt inovāciju iznākuma rangā ir piešķirta 39. vieta, kas ir par 3 pozīcijām labāks rezultāts, nekā 2022. gadā. Vienlaikus indeksa veidotāji secina, ka ieguldījumi inovācijās ir lielāki, nekā radīto inovāciju apjoms.
Viens no indikatoriem, kas tiek analizēts, ir prognozes pret reālo inovāciju sniegumu, un šajā ziņā secināts, ka Latvijas sniegums inovāciju jomā attiecībā pret iekšzemes kopprodukta rādītājiem atbilst attīstības līmeņa prognozēm, tomēr Latvija joprojām nav starp tām valstīm, kas tiek uzskatītas par inovāciju līderiem, vai tādām valstīm, kam rezultāti ir augstāki par prognozēto līmeni.
Šī gada Inovāciju indeksā Latvija labākos rezultātus ir uzrādījusi radošās izklaides jomā (31. vieta), infrastruktūrā (33. vieta) un biznesa attīstībā (37. vieta). Salīdzinoši augsta pozīcija ir arīdzan institūciju kategorijā (39. pozīcija), Cilvēku kapitāla un izpētes kategorijā (43. pozīcija), kā arī zināšanu un tehnoloģiju izlaides kategorijā (49. pozīcija). Tāpat kā iepriekšējos gados, Latvijas stiprākās puses ir inovācijas kino nozarē, augstākās izglītības iestādēs uzņemto studentu skaits, kā arī kultūras un radošo pakalpojumu eksports, kopējie tirdzniecības apjomi. Savukārt sliktāki rādītāji ir tādos indikatoros kā iekšējā tirgus apjomi, uzņēmējdarbības regulējums un izdevumu apmērs programmatūrai.
Latvijā ieguldījumi inovācijās apsteidz pašu inovāciju apjomu, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējumu par 3,28% ir uzlabojies izsniegto patentu skaits. Tāpat uzlabojušies rādītāji augsto tehnoloģiju eksporta jomā - to vērtībai palielinoties par 5,94%, Latvija rangā ieņem augsto 25. vietu.
Inovatīvākās ekonomikas ir apskatītas pa pasaules reģioniem, katrā no tiem izdalot trīs valstis, kas ir visinovatīvākās. Latīņamerikas un Karību jūras reģionā tās ir Brazīlija, Čīle un Meksika, Ziemeļamerikā tās ir ASV un Kanāda, Eiropā Šveice, Zviedrija un Apvienotā karaliste. Āfrika ir sadalīta vēl divos atsevišķos reģionos - Subsahāras Afrikas reģionā par inovatīvākām ir atzītas Dienvidāfrika, Botsvāna un Senegāla, bet Ziemeļrietumu Āfrikas reģionā - Izraēla, AAE un Turcija. Arī Āzija ir sadalīta divos atsevišķos reģionos, kur Dienvidāzijas, Austrumāzijas un Okeānijas reģionā inovatīvākās ir Singapūra, Korejas republika un Ķīna, savukārt Centrālajā un Dienvidāzijas reģionā - Indija, Irāna un Kazahstāna.
No visām pasaules valstīm kā piecas inovatīvākās ir nosauktas Šveice, Zviedrija, ASV, Apvienotā karaliste un Singapūra. Šveice šo pozīciju ieņem jau 13. gadu pēc kārtas, savukārt šogad izmaiņas notikušas nākamajās divās pozīcijās - Zviedrija no otrās vietas izstūmusi ASV.
Pētnieki atzīst, ka aizvadītajā gadā ir bijusi visai dažāda inovāciju vide, ko ietekmēja daudzi izaicinājumi un globālā finansējuma samazināšanās inovācijām. Turklāt patlaban nav skaidrības, kā noslēgsies šis gads un kāds vispār būs 2024. gads. Lai gan tehnoloģiskais progress turpina iet uz priekšu lieliem un spēcīgiem soļiem, tā sociālekonomiskā atdeve nav tāda, kā cerēts. Vislabākos rezultātus tehnoloģiju attīstības ziņā ir uzrādījušas trīs nozares: informāciju tehnoloģijas, veselības aprūpe un enerģētika. Tomēr ikvienā no nozarēm inovāciju sociālekonomiskā ietekme turpina būt zemā līmenī jau otro gadu pēc kārtas, un to ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Tāpat ir secināts, ka darba ražīgums joprojām atrodas dīkstāves pozīcijā, dzīves ilgums ir turpinājis samazināties, vienlaikus tomēr pieaugot vispārējam sabiedrības veselības stāvoklim.
Ja salīdzina visu trīs Baltijas valstu sniegumu, tad visaugstāko sniegumu ir uzrādījusi Igaunija, ierindojoties ranga 16. vietā. Arī Lietuva apsteidz Latviju, un ir 34. vietā. Vienlaikus visas Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona valstis pagājušajā gadā kopumā ir uzlabojušas savus rādītājus. Izņēmums ir Islande, kura nav mainījusi savu pozīciju, atrodoties 20. vietā.
Ar visu pētījumu var iepazīties šeit.