Latvijā televīzijas programmās un interneta tīmekļvietnēs nepietiekamā apjomā tiek nodrošināti satura pieejamības risinājumi, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru SIA "Latvijas Fakti" 2021.gada nogalē veiktais pētījums.
Tajā atklāts, ka ne tikai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem satura uztveršanai nepieciešami subtitri vai surdotulkojums - tos ikdienā izmanto ievērojami plašāka sabiedrības daļa. Saskaņā ar aptauju, subtitrus, skatoties televīziju, lietojot internetu vai citus informācijas kanālus, izmanto 43% sabiedrības, tostarp 46% ģimenēs, kur tiek lietota latviešu valoda, un 34%, kur ģimenē kā sarunu valoda tiek lietota krievu valoda.
Savukārt no papildu uzrunātajiem 371 iedzīvotāju ar iedzimtiem dzirdes traucējumiem, gandrīz visi informācijas uztverei izmanto subtitrus.
NEPLP skaidro, ka tiem sabiedrības pārstāvjiem, kas izmanto subtitrus, tam ir dažāda motivācija. Visvairāk tie nepieciešami cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem vai pilnīgi nedzirdīgiem. Savukārt cilvēkiem, kuriem nav šāda veida traucējumu, kā biežāko subtitru lietošanas iemeslu min iespēju subtitrus izmantot kā tulkojumu, lai saprast mediju saturu - 61%, 37% cilvēku subtitri ir svarīgi arī valodas apgūšanai, sevišķi jauniešiem, bet 15% no subtitru lietotājiem tos izmanto, lai klusumā skatītos saturu, kas, piemēram, var būt svarīgi "jaunajām māmiņām".
Gandrīz visi no subtitru lietotājiem šādu iespēju izmanto, skatoties televīzijas programmas. Un no tiem 67% cilvēku ar dzirdes traucējumiem vai nedzirdīgi un 20% cilvēku bez šāda veida traucējumiem uzskata, ka šajā populārākajā satura izmantošanas kanālā subtitri ir nepietiekamā apjomā. Pētījuma dati liecina, ka visvairāk subtitru trūkums izjūtams ziņās, kam seko filmas, izklaide, populārzinātniskais saturs.
NEPLP locekle Ieva Kalderauska atzīmē, ka pētījumā gūti nozīmīgi secinājumi, kas apliecina, ka televīziju programmās ir būtiskas satura pieejamības problēmas un mediju uzņēmumiem ir jādomā, kā šo situāciju uzlabot.
"Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jāizstrādā un NEPLP tuvākajā laikā jāiesniedz rīcības plāns, kurā jāsniedz dati par to, kādā veidā un cik lielā apjomā plānots veicināt satura pieejamību, tostarp nodrošinot surdotulku vai subtitrus. Apkopojot informāciju, varēs redzēt, kādi nākamie soļi jāveic satura pieejamības veicināšanai," norāda Kalderauska.
Tāpat pētījuma dati liecina, ka aptuveni puse aptaujāto subtitrus izmanto arī patērējot saturu internetā, bet trešā daļa - kinoteātros.
Tikmēr zīmju valodas, ar kuras palīdzību surdotulki palīdz uztvert saturu TV raidījumu tiešraižu laikā, izmanto nepilni 3% no visiem aptaujātajiem, taču vairāk nekā puse no nedzirdīgajiem vai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.
Pētījums liecina, ka pamatā surdotulkojums redzams Latvijas Televīzijas pirmajā programmā ziņu raidījumā, taču ar to nepietiek, lielākā daļa cilvēku ar dzirdes traucējumiem vēlētos lielāku surdotulku klātbūtni ziņu raidījumos arī citu televīziju programmās, kā arī diskusiju raidījumos, izklaides saturā, bērniem domātā saturā, tostarp multfilmās, jo, piemēram, pavisam mazi bērni vēl nemāk lasīt. Tāpat daļa cilvēku ar dzirdes traucējumiem izcēluši, ka vēlētos saprast, ko uzrunās saka Ministru prezidents.
Pētījums veikts 2021.gada novembrī, decembrī, kopumā aptaujājot 844 mediju satura pakalpojumu lietotājus un papildu 371 iedzīvotāju ar iedzimtiem dzirdes traucējumiem.