No Baltijas valstīm visvājākās sabiedrisko mediju pozīcijas ir Latvijā, bet visspēcīgākās - Igaunijā, secināts Baltijas Mediju izcilības centra pētījumā "Mediji Baltijā. Vai mēs tiem uzticamies?".
Pētījuma autori secinājuši, ka Igaunijas iedzīvotāji sociālo krīžu laikā vairāk paļaujas uz profesionālu žurnālistiku nekā Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji. Lielākā daļa aptaujāto Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka profesionāla žurnālistika veicina demokrātijas attīstību.
Pētījumā atklāts, ka mediju lietotāji Baltijas valstīs ir visai kritiski pret žurnālistikas pamatprincipu ieviešanu, patiesi un objektīvi atspoguļot notikumus mediju sistēmu mērogā.
Tāpat noskaidrots, ka Baltijas iedzīvotāju attieksmi pret mediju saturu un viedokļu dažādību ietekmē mediju lietošana. Lielāka uzticēšanās sociālajiem medijiem ir saistīta ar aktīvāku tajos esošās informācijas izmantošanu un mazāku paļaušanos uz profesionālu mediju darbu.
Saistībā ar medijos pausto viedokļu dažādību, Baltijas valstu sabiedrības dalās divās gandrīz līdzīgās daļās. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto mērķtiecīgi meklē informāciju, tostarp viedokļus, kuriem nepiekrīt. Līdzīgs skaits respondentu rīkojas pretēji - ja plašsaziņas līdzekļos tiek izplatīta informācija un viedokļi, kas viņiem nav pieņemami, tad šo mediju izmantošanu pārtrauc.
Pētījumā secināts, ka aptaujāto attieksme ir pretrunīga pret sociālo mediju saturu un tā veidotājiem. Vairāk nekā pusei aptaujāto ir interese salīdzināt profesionālo un sociālo mediju diskusijas par svarīgiem jautājumiem, bet līdzīgs skaits respondentu kategoriski tam nepiekrīt. Salīdzinot Baltijas valstis, Igaunijā respondenti mazāk mērķtiecīgi meklē dažādus uzskatus un vairāk iestājas par profesionāla mediju darba nozīmi, savukārt Lietuvas respondenti retāk nekā iedzīvotāji Igaunijā un Latvijā piekrīt, ka mediju saturs nav pieņemams atšķirīgo uzskatu dēļ.
Pētījumā atklājies, ka katrs piektais neseko profesionālajiem medijiem, paļaujoties, ka "ziņas tos atradīs" sociālo mediju vidē. Katrs trešais aptaujātais uzskata, ka sociālo mediju informācija varot aizstāt profesionālo mediju darbu. Latvijā un Lietuvā tam nepiekrīt viena trešdaļa, kamēr Igaunijā - vairāk nekā puse respondentu.
Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto dažādu avotu dezinformācijas dēļ jūtas dezorientēti un nezina, kam ticēt, līdz ar to mazāk seko līdzi profesionālajiem medijiem.
Katrā no aptaujātajām valstīm veidojas mediju auditorijas grupas, kas gan nav definētas pēc sociāli demogrāfiskām pazīmēm, kuru pārstāvji arvien vairāk izmanto sociālo mediju saturu, izvairoties no daudzveidīgas informācijas, ikdienas ziņu lietošanā paļaujoties uz sociālajiem medijiem. Proti, Latvijā un Lietuvā šī grupa veido aptuveni trešo daļu aptaujāto, Igaunijā tajā ir katrs piektais respondents.
Baltijas Mediju izcilības centrs ir platforma gudras žurnālistikas attīstībai Baltijā, Austrumu partnerības valstīs un citos reģionos. Centra misija ir veicināt žurnālistu profesionālo izaugsmi, stiprināt mediju lietotāju kompetenci un kritisko domāšanu. Mediju centra mērķis ir panākt pozitīvas pārmaiņas mediju vidē un sabiedrībā kopumā.
