Lai gan daudzi iebilst pret kaķa turēšanu mājās, kur ir jaundzimušais, pētnieki Dānijā ir atklājuši, ka dzīvnieka murrāšana mājās var būt gan kaitīga, gan labvēlīga. It īpaši, ja runa ir par iedzimtām slimībām, piemēram, bronhiālo astmu un pneimoniju.
Neskatoties uz plaši izplatīto uzskatu, ka kaķu spalva var kļūt par alerģiju avotu bērniem un pēc tam izprovocēt astmas lēkmi, izrādījās, ka velns nemaz nav tik melns, kā viņu mālē, raksta eg.ru.
Jā, kaķi patiešām var izraisīt alerģiju, bet, ja mazulis aug blakus mājdzīvniekam, tad risks saslimt ar astmu ir daudz mazāks.
Suns ir aprakts tā sauktajā 17q21 gēnā, ko sauc arī par TT. Tā ir ģenētiska suga, kas ir atbildīga par astmas un bronhu iekaisuma attīstību bērniem.
Dānijas pētnieki analizēja 377 bērnus, kuru mātēm bija astma. To darot, viņi ņēma vērā ģenētisko mantojumu un paņēma alergēnu paraugus no guļamvietām.
Bērni līdz trīs gadu vecumam, kuriem tika konstatēts TT gēns un kuriem bija nosliece uz astmu, bet kuru mājās bija kaķis, izrādījās mazāk uzņēmīgi pret alerģiskām reakcijām nekā tie, kuriem nebija kaķa. Zinātnieki secinājuši, ka kaķa turēšana mājās agrīnā vecumā samazina astmas risku.
Viņi veica līdzīgu pētījumu ar kucēniem. Pēc virknes analīžu pētnieki secināja, ka tiem nav ārstniecisko īpašību, kas novērš astmu maziem bērniem.
