Desmitiem tūkstošiem cilvēku visā Krievijā sestdien izgājuši ielās, lai piedalītos komunistu organizētajās protesta akcijās pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās savas labklājības vecumdienās nodrošināšanā, viņu gatavība pensijai joprojām paliek viszemākā Baltijā. Iedzīvotāju aktivitāte, veidojot privātus uzkrājumus nākotnei, četru gadu laikā pieaugusi par 16 procentpunktiem, tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs.
Labklājības ministrija (LM) uztur aktuālu ideju par to, ka pensionāru izmaksājamajai pensijai jāpiešķir piemaksa - viens procentpunkts no viņu bērnu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām savu pensiju apdrošināšanai.
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs ceturtdien ierosinājis palielināt pensionēšanās vecumu vīriešiem līdz 65 gadiem un sievietēm līdz 63 gadiem, kas būtu pirmais šādas kāpums pēdējo teju 90 gadu laikā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien konceptuāli atbalstīja pieeju, kas paredz cilvēkam izvēles tiesības, ko darīt ar uzkrāto valsts fondēto pensiju shēmas jeb 2.pensijas līmeņa kapitālu viņa nāves gadījumā.
Aprīlī Saeima veica grozījumus Pensiju likumā, turklāt no šī gada 1. jūlija daļai pensionāru tiks paaugstināts piemaksas apmērs. Arī pensiju indeksācija 1. oktobrī daļai pensionāru būs lielāka, jo tiks ņemts vērā viņu darba stāžs. Visi šie jauninājumi ir izraisījuši palielinātu senioru interesi un jautājumus, informē Labklājības ministrija.
Labklājības ministrija (LM) rosina palielināt no valsts pamatbudžeta veiktās sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai par vecākiem, kuri darba vietā izvēlējušies būt mājās ar bērnu.
Es centīšos atbildēt uz Barčas k-dzes aicinājumu, rakstīt par pamanītajām kļūdām Sociālajā un darba lietu komisijā, vienlaicīgi par savu neapmierinātību ar pašreizējām darbībām pensiju lietās.
Latvijā 61% iedzīvotāju vecumdienās paļaujas uz valsts pensiju un mēnesī vēlētos saņemt vidēji 860 eiro, pavēstīja "Swedbank" mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska, atsaucoties uz bankas veiktā paaudžu pētījuma datiem.
12. martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirknī tika uzsākts kriminālprocess par naudas maka zādzību un nelikumīgu kredītkartes izmantošanu.
Šī gada janvārī vidējā vecuma pensija Latvijā sasniegusi 320,27 eiro, kas ir par 18,53 eiro vairāk nekā pērn janvārī, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.
Latvijai būtu nepieciešams ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu un izmantot tādus pašus indeksācijas noteikumus kā nosacīto noteikto iemaksu pensiju shēmā, tādējādi samazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu.
Tūkstošiem Spānijas pensionāru ceturtdien nobloķēja piekļuvi parlamenta ēkai Madridē, pieprasot paaugstināt pensijas.
Protestētāji pieprasīja pensiju pielāgošanu inflācijai, lai pensionāru pirktspēja laika gaitā nesamazinātos.
Policijas aplēses liecina, ka arodbiedrību organizētajā demonstrācijā piedalījās 3000 līdz 4000 cilvēku.
"Kauns, viņi nozog mūsu pensijas!" skandēja protestētāji.
Pensionāru protesti notika arī Bilbao, Barselonā, Valensijā un Seviljā.
Izskatīšanā Saeimas Prezidijā nonākusi sabiedrības portālā "Manabalss.lv" publicētā iedzīvotāju iniciatīva par iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus, kuras atbalstam savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.
Pērn, pieņemot nozīmīgus likumprojektus, izdevies panākt pensiju pieaugumu, proti, šī gada budžetā pensijām paredzēti papildu vismaz 160 miljoni eiro, sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
“Mūsu aptaujā apliecinājās tas, ka 90% no Eiropā mītošajiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem saka, ka viņi neatgriezīsies Latvijā, ja viņu minimālajai pensijai (kas netiktu aplikta ar nodokli viņu tagadējā mītnes zemē) Latvijā tiks piemērots nodoklis – kāds ir pašreizējais regulējums,” Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto apgalvoja RīgaTV 24 ēterā.
Pēdējā laikā karstas publiskās diskusijas piedzīvojuši dažādi ar pensijām saistīti jautājumi – vai pensiju 2.līmeņa uzkrājumu būs iespēja mantot, vai iedzīvotāji seko līdzi savam pensijas uzkrājumam, kur labāk ieguldīt pensiju fondu naudu un citas saistošas aktualitātes.
Par sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" izvietoto iniciatīvu par iespēju mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.