Pensija

No šodienas Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) telpās varēs parakstīties par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu valsts pirmā līmeņa pensijām, informē iniciatīvas "Pensija bez nodokļa" pārstāvji.

Labklājības ministrijas eksperti sagatavojuši skaidrojumu par tiesībām saņemt vecuma pensiju un to, kam ir tiesības pensiju pieprasīt priekšlaikus.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrajā galīgajā lasījumā vakar atbalstīja grozījumus pensiju likumā, kas paredz no 2017. gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā. Jau šodien paredzēts parlamenta balsojums par šīm izmaiņām, kas, visticamāk, būs pozitīvs, jo politisku nesaskaņu šajā jautājumā nav.

Sociālajā tīklā facebook ievietots lūgums palīdzēt kādam pensionāram no Auces, kurš pazaudējis maku ar visiem dokumentiem un pensiju.

Labklājības ministrs Jānis Reirs pensiju sistēmu Latvijā salīdzina ar jaudīgu traktoru, jo tā atzīta par vienu no ilgstspējīgākām pensiju sistēmām pasaulē, taču, ja šim traktoram nav degvielas, tas nedarbosies. «Degviela pensiju sistēmai ir sociālās iemaksas,» sacīja J. Reirs.

Zināšanas par pensiju veidošanos labākas ir Lietuvā un Igaunijā, tāpat arī uzticība esošajai pensiju sistēmai un savām iespējām nodrošināt vecumdienas, secināts SEB bankas pētījumā Pensometrs.

Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām ir zemākajā līmenī Baltijā - tā novērtēta ar tikai 2,9 no maksimāli iespējamiem 10 punktiem, secināts "SEB bankas" jaunākajā pētījumā "Pensometrs".

Ja būtu brīvi no dažādiem finansiāliem ierobežojumiem, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, noskaidrots pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā. Tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs par labāko pensionēšanās vecumu atzīst esošo likumdošanā noteikto laiku – 62 gadi un 9 mēneši*.

Šogad pensionēšanas vecums Latvijā tiek palielināts par trim mēnešiem un tagad pensijā varēs doties pēc 62 gadu un deviņu mēnešu sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvji.

Labprātāk par naudas uzkrāšanu nebaltām dienām jaunieši izvēlas to tērēt šodien, tas ir viens no izskaidrojumiem, kāpēc gados jauniem cilvēkiem Latvijā zināšanu un intereses par pensiju sistēmu tikpat kā nav.

Otrdien, 8.decembrī, Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika prezentēts jaunākais dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life" pētījums, kurā analizēta jauniešu informētība par pensiju sistēmu Latvijā. Rezultāti parāda, ka jauniešu izpratne par pensiju sistēmu Latvijā kopumā ir nepietiekama.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien norādīja, ka cilvēku vēlme pēc cienīgām vecumdienām ir ļoti skaidra, piebilstot, ka jautājums par pensijām lielā mērā ir jārisina valdībai.

Šogad ir stājušies spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ļoti nožēlojami, ka valdība atkāpjas no saviem solījumiem, saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš. No solījuma nākamgad sākt pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās pensijas negatīva koeficienta dēļ. Tas no sociālā budžeta nākamgad papildus prasītu četrus miljonus eiro, taču valdībai ir vieglāk pieciest opozīcijas organizētus protestus, nekā atrast šādu finansējumu un vismaz daļai pensionāru atgriezt ticību pensiju sistēmai.

Valdības lēmums atlikt pensiju likuma grozījumu izskatīšanu un pieņemšanu nekavē Saeimu apspriest un, iespējams, vienoties par izmaiņām pensiju indeksācijā un pensiju pārrēķināšanā krīzes laika netaisnīgā koeficienta dēļ.

Šogad lielākā piešķirtā vecuma pensija bijusi 3139 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Iveta Daine.

Saeima neatbalsta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtos priekšlikumus par pensiju ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu.

Es līdz pensijai nenodzīvošu, tā uz jautājumu – kādi būs jūsu ienākumu avoti vecumdienās – atbildējuši 15 procenti aptaujāto. Tas neskan optimistiski, lai gan ir bieži dzirdēts viedoklis, ko izsaka, runājot par iztikšanu pensijas vecumā. Lielākā daļa aptaujāto gan atzinuši, ka viņi vecumdienās cer uz valsts nodrošinātu pensiju. Un tas, ņemot vērā to Latvijas lielo iedzīvotāju īpatsvaru, kuri pašlaik sociālās apdrošināšanas iemaksas veic no minimālās algas, ir tikpat vieglprātīgi.

Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai ir viszemākā Baltijas valstīs, turklāt arī ar zināšanām par pensiju sistēmu mēs nevaram lepoties. SEB bankas un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums parāda: gatavība pensijai augstākā ir Igaunijā, bet zināšanas par pensiju sistēmu – Lietuvā.

Samazinājies iedzīvotāju skaits, kam nav uzkrājumu vecumdienām, rāda jaunākās "Swedbank" aptaujas dati par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem un plāniem pensijas gados.