Latvijas iedzīvotāji nav gatavi pensijai

Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās savas labklājības vecumdienās nodrošināšanā, viņu gatavība pensijai joprojām paliek viszemākā Baltijā. Iedzīvotāju aktivitāte, veidojot privātus uzkrājumus nākotnei, četru gadu laikā pieaugusi par 16 procentpunktiem, tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs.

Saskaņā ar SEB bankas aptaujas "Pensijas gatavības indekss"* datiem, šobrīd Latvijā papildu uzkrājumus pensijai veido 34% iedzīvotāju, kas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā. Tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars ir zemāks nekā Lietuvā (42%) un Igaunijā (43%).

Saskaņā ar SEB bankas aptaujas "Pensijas gatavības indekss"* datiem, šobrīd Latvijā papildu uzkrājumus pensijai veido 34% iedzīvotāju, kas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā 2014. gadā. Tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars ir zemāks nekā Lietuvā (42%) un Igaunijā (43%).

Savukārt regulārās iemaksas pensiju uzkrājumā veido 21% Lietuvas iedzīvotāju, 22% iedzīvotāju Latvijā un 26% iedzīvotāju Igaunijā. No viņiem lielākās iemaksas veic Igaunijas iedzīvotāji - 69 eiro mēnesī. Lietuvā uzkrājumam pensijai novirza vidēji 66 eiro mēnesī, savukārt Latvijā vidējās iemaksas ir viszemākās - 56 eiro mēnesī. Lielākas summas pensijas uzkrājumā Latvijā novirza iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 50 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, kā arī tie, kuri pelna virs 1000 eiro.

SEB izstrādāto "Pensijas gatavības indeksu" veido četri rādītāji - "uzticība", "zināšanas", "rīcība" un "pārliecība". Palielinoties uzkrājumu veidotāju skaitām, šogad par 0,1 punktu pieauga vien "rīcības" rādītājs. Samazinoties pārējiem rādītājiem ("uzticība" - 3,2 punkti (-0,1), "zināšanas" - 2,4 punkti (-0,2), "pārliecība" - 4,0 punkti (-0,5)), arī šogad kopējā iedzīvotāju gatavība pensijai Latvijā ir viszemākā Baltijā - vien 3,2 punkti no 10 iespējamiem (Lietuvā - 3,5 punkti, bet Igaunijā - 3,6 punkti).