Vairāk nekā puse jeb 61% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neizprot pensiju sistēmu, liecina bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" un pētījumu aģentūras "Notrstat Latvija" pētījums par pensiju sistēmu Latvijā.
Tāpat 70% Latvijas iedzīvotāju nezina savas pensijas uzkrājuma apmēru, norādot, ka trūkst zināšanu par pensiju sistēmu.
Pētījumā secināts, ka 53% aptaujāto droši zina, kas pārvalda viņu pensijas otro līmeni. Mazāk nekā trešdaļa jeb 29% aptaujāto norādīja, ka viņiem šķiet, ka zina savu pensijas otrā līmeņa pārvaldītāju, 16% - nezina, bet 3% nav saistīti ar pensiju otro līmeni.
Tostarp 31% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem zina, kas pārvalda viņu pensiju otro līmeni, vecumā no 25 līdz 29 gadiem par savas pensijas otrā līmeņa pārvaldītāju zina 45%, vecumā no 30 līdz 34 gadiem - 59%, bet vecumā no 35 līdz 39 gadiem - 66%.
Pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji, kuru ikmēneša ienākumi ir virs 751 eiro ir drošāki un informētāki par savu pensiju otrā līmeņa pārvaldītāju nekā tie, kuriem ienākumi ir mazāki par 751 eiro.
Kā liecina pētījuma dati, 47% respondentu atzinuši, ka viņiem ir svarīgi, kura finanšu institūcija pārvalda viņu pensiju otro līmeni, 23% - ir vienalga, bet 29% ir grūti pateikt.
Vienlaikus pētījuma dati atklāj, ka 62% aptaujāto uzticas tai finanšu institūcijai, ar kuru ir bijusi ilgstoša sadarbība, 9% izvēlas savu pensiju otrā līmeņa pārvaldītāju pēc tā drošības pakāpes, 4% - pēc reklāmas, tikpat aptaujāto izvēlējās pēc finanšu institūcijas darba rezultātiem, 2% - pēc rīkotas akcijas un tikpat aptaujāto paļāvās uz ģimenes ieteikumu.
Pētījuma dati liecina, ka 73% aptaujāto iedzīvotāju ir svarīgi, cik liela būs viņu pensija, savukārt atlikušajiem 27% tas nav svarīgi.
Vienlaikus 49% aptaujāto norādījuši, ka pensijā paļaušoties uz valsts garantēto pensiju, 34% - turpinās strādāt, 32% ir pārliecināti, ka līdz pensijai paspēs veikt iekrājumus, bet 20% jau patlaban krāj naudu pensiju trešajā līmenī.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece uzsvēra, ka pētījuma dati signalizē par to, ka cilvēki neapzinās reālo situāciju un rīkojas vienaldzīgi pret savu nākotni. "Realitāte ir skarba. Cilvēks nevar paļauties, ka pirmais un otrais pensiju līmenis nodrošinās lielu pensiju. Tā tas nav. Ir jādomā par iekrājumiem," sacīja Muižniece.
Viņa papildināja, ka tikpat būtiska ir arī cilvēku attieksmes maiņa. "Apzināmies, ka pensiju sistēma ir sarežģīta, bet tā vairāk nekā 20 gadu laikā ir attīstījusies. (..) Mūsu izaicinājums būs skaidrot iedzīvotājam vienkāršākā valodā par to, kas notiks, ja neko nedarīs ar savu pensiju," sacīja Muižniece.
Savukārt Eiropas Universitātes Institūta socioloģijas doktorants Andris Saulītis sacīja, ka cilvēkiem patīk paļauties uz saviem ieradumiem un tāpēc atliek tik būtiskas lietas kā rūpes par pensiju. "Ja valsts regulārāk pavaicātu iedzīvotājam, vai tas zina, kas notiek ar viņa pensiju, ilgtermiņā iedzīvotāju attieksme varētu mainīties," sacīja Saulītis.
Viņš papildināja, ka cilvēku attieksme mainīsies līdz ko tie apzināsies, ka pastāv risks zaudēt pensiju. "Cilvēku rīcība motivē to riski, nevis ieguvumi. Iespējams, ja valsts ik pēc desmit gadiem atgādinātu iedzīvotājam par iespējām un riskiem, cilvēki sāktu domāt," atzīmēja Saulītis.
Aptauja veikta šogad augustā, tiešsaistē aptaujājot 1025 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 39 gadiem.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
