“Latvijā ir daudz radošu, azartisku un sportisku senioru, tomēr liela daļa ir arī tādi, kas pēc pensijas vecuma sasniegšanas ieslīguši nekā nedarīšanā un aizrāvušies ar sevis žēlošanu,” teic profesors, gerontologs un senioru festivāla “Zelta ritmi” vēstnesis Jānis Zaļkalns.
Nākamgad sagaidāma straujāka pensiju indeksācija un mazo pensiju palielināšana, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Latvijas Pensionāru federācija saņēmusi vairāk nekā 14 priekšlikumu pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanai, bet izskatīšanai Saeimā un Labklājības ministrijā virzīs četrus prioritāros, apzinoties, ka finansējuma visu ideju īstenošanai nepietiks.
Ja pensijas vecumā iedzīvotāji saņemtu tikai pusi no šībrīža ienākumiem, lielākā daļa no viņiem (43%) atteiktos no izklaidēm un kultūras pasākumu apmeklējumiem. Savukārt trešdaļa (32%) taupītu uz pārtikas un ikdienas patēriņa preču rēķina, liecina SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti.
Pensionāri uzskata, ka negatīvā pensijas kapitāla indeksa piemērošana pensiju aprēķināšanā nav bijusi taisnīga, un pēc politiskām diskusijām pērn tika pieņemts lēmums visiem krīzes laikā pensijā aizgājušajiem cilvēkiem pensijas pārrēķināt tā, lai negatīvais indekss neietekmētu pensijas apmēru. Taču Satversmes tiesa nupat secinājusi, ka pensijas kapitāla indeksa piesaiste valsts ekonomikas svārstībām cilvēktiesību pārkāpumu nerada.
No šodienas Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) telpās varēs parakstīties par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu valsts pirmā līmeņa pensijām, informē iniciatīvas "Pensija bez nodokļa" pārstāvji.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrajā galīgajā lasījumā vakar atbalstīja grozījumus pensiju likumā, kas paredz no 2017. gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā. Jau šodien paredzēts parlamenta balsojums par šīm izmaiņām, kas, visticamāk, būs pozitīvs, jo politisku nesaskaņu šajā jautājumā nav.
Labklājības ministrs Jānis Reirs pensiju sistēmu Latvijā salīdzina ar jaudīgu traktoru, jo tā atzīta par vienu no ilgstspējīgākām pensiju sistēmām pasaulē, taču, ja šim traktoram nav degvielas, tas nedarbosies. «Degviela pensiju sistēmai ir sociālās iemaksas,» sacīja J. Reirs.
Zināšanas par pensiju veidošanos labākas ir Lietuvā un Igaunijā, tāpat arī uzticība esošajai pensiju sistēmai un savām iespējām nodrošināt vecumdienas, secināts SEB bankas pētījumā Pensometrs.
Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām ir zemākajā līmenī Baltijā - tā novērtēta ar tikai 2,9 no maksimāli iespējamiem 10 punktiem, secināts "SEB bankas" jaunākajā pētījumā "Pensometrs".
Ja būtu brīvi no dažādiem finansiāliem ierobežojumiem, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijā vēlētos doties 55 gadu vecumā, noskaidrots pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā. Tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs par labāko pensionēšanās vecumu atzīst esošo likumdošanā noteikto laiku – 62 gadi un 9 mēneši*.
Šogad pensionēšanas vecums Latvijā tiek palielināts par trim mēnešiem un tagad pensijā varēs doties pēc 62 gadu un deviņu mēnešu sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvji.
Labprātāk par naudas uzkrāšanu nebaltām dienām jaunieši izvēlas to tērēt šodien, tas ir viens no izskaidrojumiem, kāpēc gados jauniem cilvēkiem Latvijā zināšanu un intereses par pensiju sistēmu tikpat kā nav.
Otrdien, 8.decembrī, Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika prezentēts jaunākais dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life" pētījums, kurā analizēta jauniešu informētība par pensiju sistēmu Latvijā. Rezultāti parāda, ka jauniešu izpratne par pensiju sistēmu Latvijā kopumā ir nepietiekama.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien norādīja, ka cilvēku vēlme pēc cienīgām vecumdienām ir ļoti skaidra, piebilstot, ka jautājums par pensijām lielā mērā ir jārisina valdībai.
Ļoti nožēlojami, ka valdība atkāpjas no saviem solījumiem, saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš. No solījuma nākamgad sākt pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās pensijas negatīva koeficienta dēļ. Tas no sociālā budžeta nākamgad papildus prasītu četrus miljonus eiro, taču valdībai ir vieglāk pieciest opozīcijas organizētus protestus, nekā atrast šādu finansējumu un vismaz daļai pensionāru atgriezt ticību pensiju sistēmai.
Valdības lēmums atlikt pensiju likuma grozījumu izskatīšanu un pieņemšanu nekavē Saeimu apspriest un, iespējams, vienoties par izmaiņām pensiju indeksācijā un pensiju pārrēķināšanā krīzes laika netaisnīgā koeficienta dēļ.