Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai ir viszemākā Baltijas valstīs, turklāt arī ar zināšanām par pensiju sistēmu mēs nevaram lepoties. SEB bankas un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums parāda: gatavība pensijai augstākā ir Igaunijā, bet zināšanas par pensiju sistēmu – Lietuvā.
Samazinājies iedzīvotāju skaits, kam nav uzkrājumu vecumdienām, rāda jaunākās "Swedbank" aptaujas dati par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem un plāniem pensijas gados.
No valsts fondētās pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa šogad iedzīvotājiem plānots izmaksāt jau 25 miljonus eiro, pagājušajā gadā izmaksāti apmēram 15–20 miljoni eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. Pensiju fondu darbības rezultāti 2014. gadā tiek vērtēti ar plusa zīmi, jo gada ienesīgums gan pensiju otrajam līmenim, gan privātajiem pensiju fondiem jeb trešajam pensiju līmenim bija virs pieciem procentiem.
Arī Krievijas pensiju saņēmējiem Latvijā, nonākot zem nabadzības sliekšņa, ir tiesības saņemt sociālo palīdzību, aģentūrai LETA pastāstīja Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče.
Valsts plāno informēt iedzīvotājus par pensiju otrā līmeņa riskiem. Šāds lēmums pieņemts, jo Valsts fondēto pensiju likums paplašina iedzīvotāju iespējas ieguldīt pensiju plānu līdzekļus, tostarp arī augstāka riska ieguldījumos. Taču, kā Neatkarīgajai atzīst vairāki pensiju plānu dalībnieki, cilvēkiem pašlaik nav skaidra un saprotama pat pamata informācija par pensiju plānu darbu un to, kur pašlaik tiek ieguldīta pensiju 2. līmeņa nauda katrā konkrētā situācijā.
Līdz ar jauna minimālā ienākumu līmeņa noteikšanu Labklājības ministrija (LM) piedāvā veikt izmaiņas arī minimālās pensijas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēros.
Sākot ar 2015.gadu, valsts pensiju apmēri Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm varētu mainīties, jo to aprēķināšanas kārtība vairs nebūs atkarīga no invaliditātes noteikšanas laika.
Pensionāru dzīves līmenis kopumā turpina pazemināties, un vissatraucošākais iemesls šajā jomā ir joprojām notiekošā iedzīvotāju aizplūšana no Latvijas, tā šodien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu norādīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadība.
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) dome šodien vienojās nosūtīt vēstuli Saeimai un valdībai, paužot sašutumu par 256 eiro ikmēneša pabalstu bēgļiem, kas ir lielāks par 75% Latvijas senioru pensijām, aģentūrai LETA pastāstīja federācijas vadītājs Andris Siliņš.
Ja valdība un Saeima neradīs risinājumu kompensāciju jautājumā par negatīvā pensiju kapitāla indeksa ietekmi uz vairāku desmitu tūkstošu pensionāru pensijām, kuras piešķirtas krīzes gados, visticamāk, tas nonāks Satversmes tiesā.
Labklājības ministrija (LM) plāno sagatavot priekšlikumus, lai ierobežotu vecuma pensiju ietekmējošā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa svārstības, kas nozīmētu mazāku krīzes ietekmi uz pensijas apmēru.
Austrālijas valdība piektdien paziņoja, ka līdz 2035.gadam plāno paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 70 gadiem, tam sasniedzot augstāko līmeni attīstītajās valstīs.
Ziņa, ka «pilngadību sasniegušie bēgļi un personas ar alternatīvo statusu Latvijā varēs saņemt 256 eiro ikmēneša pabalstu, bet bērniem pabalstā paredzēts izmaksāt 76 eiro mēnesī» (LETA), radījusi Latvijas ļaudīs pilnīgi pamatotu, maigi sakot, neizpratni. Ne Iekšlietu ministrija, ne Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pagaidām nav sniegusi attiecīgo, valdībā jau akceptēto noteikumu pamatojumu. Tāpēc varam brīvi improvizēt.
Vācijas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības "Allianz Global Investors" veidotajā Pensiju ilgtspējas indeksā (PSI) Latvijas pensiju sistēma atzīta par vienu no desmit labākajām pasaulē.
Par desmito daļu darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem sociālās iemaksas nav veiktas vispār vai samaksātas daļēji, liecina jaunākais Labklājības inistrijas (LM) ziņojums.
Pēc tiesu izpildītāju rīkojumiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šobrīd ietur parādus no 14 144 cilvēku pensijām, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja VSAA direktores vietniece Maija Groduma.
Labklājības ministrija sagatavojusi grozījumus pensiju likumā, nosakot, ka šogad indeksējamā pensijas daļa būs 285 eiro (200 latu) – vienāda visām pensijām. Valsts sekretāru sanāksmei iesniegtā dokumenta anotācijā LM apgalvo, ka par šādu indeksācijas kārtību panākta vienošanās Senioru lietu padomē. Indeksācijā tiks ņemtas vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas un 25 procenti no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.
Cilvēkiem, kuri plāno doties vecuma pensijā 2014.gadā, ir jāņem vērā, ka no 1.janvāra paaugstināsies pensionēšanās vecums, informē Labklājības ministrija (LM). Lai mazinātu nākotnē sagaidāmos riskus saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts līdz 65 gadiem.
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde šodien sēdē nolēma atbalstīt Labklājības ministrijas (LM) piedāvāto pensiju indeksācijas modeli 2014.gadam.
Ceturtdaļa jeb 25% Latvijas iedzīvotāju nezina, par kādiem līdzekļiem iztiks vecumdienās, liecina apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" un "DNB bankas" veiktā aptauja.