Kā rāda Norvik Bankas veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja*, lielākā daļa cilvēku (78%) ir satraukti par pensijas apmēru, ko tie varētu saņemt pensionējoties. Visvairāk satraukti ir iedzīvotāji pēc 50 gadu vecuma, kam strauji tuvojas pensionēšanās vecums. Tā, piemēram, 62% aptaujāto iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 59 gadiem norādījuši, ka gaidāmas pensijas apmērs tos satrauc pat ļoti liela? mēra?.
Tāpat zīmīgi, ka tikai piektdaļa jeb 19% iedzīvotāju ir informēti par iespēju lielāko daļu no pensiju 2.līmeņa uzkrājuma saņemt sešu gadu laikā pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
"Latvijā ir trīs līmeņu pensiju sistēma, taču redzam, ka cilvēku informētības līmenis par to, kā tā faktiski strādā, ir ļoti zems. To apliecina arī Novik Bankas veiktā aptauja, kas rāda - iedzīvotājiem nav izpratnes, kā saņemt pensiju 2.līmenī uzkrāto naudu. Tā, piemēram, iedzīvotājiem ir iespēja savu otrajā līmenī uzkrāto kapitālu pievienot pirmā līmeņa pensijas kapitālam, līdz ar to cilvēks pārtrauc dalību otrajā līmenī. Savukārt, ja, pieprasot pensiju, cilvēks nevēlas, lai otrā līmeņa kapitālu pensijai pieskaita uzreiz, to var nedarīt, bet turpināt uzkrāt pensiju otrajā līmenī. Apvienot pirmā un otrā līmeņa kapitālus var arī vēlāk." norāda Ģirts Veģeris, Norvik Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs
Vaicāti par iespēju izmantot mūža pensijas apdrošināšanu, kas ir alternatīva iespēja pensiju 2.līmenī uzkrātā kapitāla saņemšanai, vairāk nekā puse (56%) iedzīvotāju atturas prognozēt, vai viņi būtu gatavi uzticēt apdrošinātajam uzkrātā pensiju kapitāla pārvaldīšanu un regulāri saņemt daļu uzkrājuma sava? bankas konta?. Iemesls šādai attieksmei visticamāk ir zema? informētība par mūža pensijas apdrošināšanas piespējām.
"Mūža pensijas apdrošināšana kā alternatīva pensiju 2.līmeņa uzkrājuma saņemšanai Latvijā tika ieviesta tikai 2014.gadā, un pagaidām tirgū nav daudz šādu pakalpojumu sniedzēju. Turklāt pagaidām to personu skaits, kuru 2.pensiju līmenī uzkrātā kapitāla apjoms sasniedzis apdrošinātāja noteikto minimumu, lai iegādātos mūža pensijas polisi, ir neliels. Mūža pensiju, tāpat kā valsts pensiju, pensionārs saņem līdz mūža beigām, un pensionāram ir lielākas izvēles iespējas noteikt mūža pensijas saņemšanas kārtību, kā arī atstāt to mantojumā labuma guvējam pēc paša izvēles. Šobrīd pensiju 2.līmenī nav iespējas uzkrāto līdzekļu apjomu mantot gadījumā, kad iemaksu veicējs iet bojā pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Tas jau ilgstoši tiek uzskatīts par mīnusu, jo mazina motivāciju sekot līdzi savam pensiju 2.līmeņa uzkrājumam. Cilvēkiem nav sajūtas, ka tā ir viņu nauda," skaidro Ģirts Veģeris.
Mūža pensijas apdrošināšanas līguma slēgšanu apsvērt būtu gatavi 30% iedzīvotāju, bet noraidošu attieksmi pret to pauž 14%.