Tikai 15% Latvijas iedzīvotāju krāj vai plāno uzkrāt vecumdienām. Populārākie naudas krāšanas mērķi ir atpūta, mājokļa remonts un pašu vai bērnu izglītība, liecina dzīvības apdrošināšanas kompānijas "Compensa Life" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien konceptuāli atbalstīja ierosinājumu no šā gada 1.septembra ar indeksu 1,04 indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus.
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valde šodien nolēma atbalstīt pensiju indeksāciju ar indeksu 1,04 ar nosacījumu, ka tiek indeksētas visas pensijas līdz 250 latiem, nevis 200 latiem, kā tika runāts iepriekš.
Šīsdienas Saeimas sēdē atkārtoti tika iekļauti Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas rosināja uzsākt indeksēt pensijas. Tiesa, koalīcija šo piedāvājumu kategoriski noraida, uzsverot, ka fiskālā ietekme pārsniedz nākamā gada budžeta iespējas, līdz ar to šādu risinājumu koalīcija atbalstīt nevarēs.
Pensijas līdz 200 latiem saņem 77 procenti no visiem pensiju saņēmējiem, un vidējā pensija pašlaik par dažiem santīmiem pārsniedz 190 latu robežu. Senioru lietu padomes sēdē Labklājības ministrija un pensionāru organizācijas vienojās par kompromisu – rudenī indeksēt pensijas līdz 200 latiem ar indeksu 1,04.
No atrunas – jāskatās, kā pildās valsts budžets, un tad var lemt par pensiju indeksāciju – jautājums par pensiju palielināšanu transformējies sarunā – ar kādu koeficientu indeksēt pensijas?
Saeimas šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības sagatavotos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredzēja jau šogad veikt pensiju indeksāciju.
Rosinot indeksēt pensijas, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) par etalonu ņēmusi mazo pensiju saņēmēju lielo skaitu, nevis Valsts prezidenta Andra Bērziņa pensiju, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās politiskās apvienības "Saskaņas centrs" iesniegtus grozījumu likumā "Par valsts pensijām", paredzot, ka invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuri pāriet uz vecuma pensijām, tiks atjaunotas piemaksas par darba stāža gadiem.
Ņemot vērā zemo inflācijas līmeni, pensiju pieaugums indeksācijas rezultātā rudenī nebūtu liels, tādēļ konsultatīvajā padomē būs jāmeklē alternatīvi risinājumi, kā sadalīt pensionāru atbalstam pieejamos līdzekļus, – šādu vienošanos panākuši tikšanās, kura notika pie Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība), dalībnieki.
Pirms pašvaldību vēlēšanām neviens no politiķiem neriskē teikt striktu nē pensionāriem, kas ir viena no lielākajām balsotāju grupām, tomēr arī pārliecības par pensiju pārrēķinu joprojām nav.
Vidējā vecuma pensija Lietuvā 2012. gada 4. ceturksnī bija 236 eiro, kas, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir viszemākā. Latvijā un Igaunijā vidējā vecuma pensija ir attiecīgi 271 eiro un 316 eiro.
Pensionāru domas dalās – daļa ir stingri pārliecināti, ka indeksācijas nebūs, jo «nevienam jau nerūp, kā mēs jūtamies», bet citi visai droši apgalvo, ka pensijas tiks palielinātas, kaut vai tāpēc, ka politiķi sajutīsies vainīgi.
Ja pensiju indeksēšana nenotiks, pensionāri maijā iecerējuši Rīgā rīkot protesta akcijas, šorīt LNT raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.
Pagaidām pavisam neskaidri iezīmējas pensiju indeksācijas jautājums šogad – vēl tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, premjerministrs Valdis Dombrovskis noraidīja iespēju pensijas indeksēt jau šogad, taču pēc tikšanās ar Latvijas Pensionāru federāciju valdības vadītājs jau bija kļuvis pielaidīgāks un, piesaucot budžeta rādītājus, pieļāva, ka varbūt pensijas varētu indeksēt šāgada rudenī, taču tikai mazās pensijas.
Jautājumu par pensiju indeksēšanu jau šogad varētu pārskatīt pēc pirmā pusgada, kad būs redzams, kāda situācija ir sociālajā budžetā, šodien pēc tikšanās ar Latvijas Pensionāru federāciju (LPF) žurnālistiem paziņoja premjerministrs Valdis Dombrovskis (V).
Vairāki simti cilvēku sapulcējušies pie Labklājības ministrijas (LM) skaļā protesta akcijā par labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī, pieprasot atsākt pensiju indeksāciju, atjaunot un palielināt dzīvokļu pabalstu līdzfinansējumu no valsts puses 50% apmērā, nodrošināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu siltumapgādei no 12% līdz 5%, kā arī uzlabot Latvijas valsts iedzīvotāju labklājības līmeni.