Par desmito daļu darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem sociālās iemaksas nav veiktas vispār vai samaksātas daļēji, liecina jaunākais Labklājības inistrijas (LM) ziņojums.
No 2011. gada likums Par valsts sociālo apdrošināšanu paredz, ka cilvēks ir sociāli apdrošināts pensiju apdrošināšanai, ja par viņu faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Pirms tam likums paredzēja, ka cilvēks ir sociāli apdrošināts arī gadījumā, ja iemaksas ir deklarētas, bet nav reāli veiktas, taču pēc lielām diskusijām Saeima šo likumu mainīja un arī Satversmes tiesa atzina par atbilstošu. Lai vērtētu, vai cilvēki no šādas sistēmas cieš – jo pirmspensijas vecumā neveiktas sociālās iemaksas būtiski ietekmē pensijas apmēru –, ministrijai uzdots regulāri ziņot valdībai.
Ziņojumā, kas aptver pēdējos trīs gadus, secināts: sociālās apdrošināšanas iemaksas par 90,6 procentiem darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem veiktas pilnā apmērā. Par astoņiem procentiem darba ņēmēju iemaksas veiktas nepilnīgi, proti, tās nav veiktas pilnā apmērā, bet par 1,1 procentu darba ņēmēju veiktās iemaksas bija nulle, jo darba ņēmējs minētajā periodā, iespējams, bijis bezalgas atvaļinājumā. Par 0,3 procentiem darba ņēmēju iemaksas vispār nav veiktas. Vidēji uz vienu personu neveiktās sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai ir 294,49–336,18 eiro.
Likums arī paredz: ja darba devējs iemaksas nav veicis, tad cilvēkam, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ir tiesības pašam veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai. LM konstatējusi, ka līdz šāgada 20. janvārim divdesmit trīs cilvēki paši ir veikuši iemaksas pensiju apdrošināšanai. Trīs cilvēkiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra jau veikusi pārmaksāto iemaksu atmaksu, jo darba devējs ir samaksājis iemaksu parādu. Ziņojumā teikts, ka 2013. gadā aprēķināta jeb deklarēta sociālo iemaksu summa kopumā
2,14 miljardi eiro. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju pērn darba devēji sociālās iemaksas faktiski bija veikuši 2,18 miljardu eiro apmērā, tajā skaitā maksājumi par iepriekšējiem periodiem un nokavējuma nauda. Šā gada 1. janvārī kopējais sociālo iemaksu parāds bija 180,5 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2013. gada sākumu samazinājies par 35,8 procentiem.
Eiropas valstīs veiktais Eirobarometra pētījums liecina, ka Latvija joprojām ir valsts, kur nedeklarētais darbs visplašāk izplatīts. 11 procenti Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka strādā nedeklarētu darbu. Latvijai seko Rumānija, Grieķija, Slovākija. Taču pētnieki norāda, ka starp valstīm pastāv būtiskas atšķirības attieksmē un izpratnē par to, kas tiek uzskatīts par nedeklarētu darbu. Kopumā katrs desmitais eiropietis atzīst, ka iepriekšējā gadā ir iegādājies preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu, savukārt četri procenti atzīst, ka paši ir saņēmuši nedeklarētu samaksu par darbu. Trīs procenti darbinieku no sava darba devēja ir saņēmuši daļēju samaksu skaidrā naudā jeb strādā par aplokšņu algu. Eiropieši lielākoties veic nedeklarētu darbu tādās jomās kā mājokļu remonts un rekonstrukcija (19 procentu), dārzkopība (14 procentu), telpu uzkopšana (13 procentu) un bērnu pieskatīšana (12 procentu).