Pēc tiesu izpildītāju rīkojumiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šobrīd ietur parādus no 14 144 cilvēku pensijām, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja VSAA direktores vietniece Maija Groduma.
Groduma skaidroja, ka VSAA nepēta, kādi parādi pensionāriem ir, jo saņem rīkojumus no tiesu izpildītājiem. Tomēr lielākā daļa esot uzturlīdzekļu piedziņa, pēc tam seko neapmaksāti administratīvie sodi, komunālie parādi, neapmaksāti nodokļi un citi.
Kopumā 13 111 minētajiem cilvēkiem saņemtās pensijas apmērs nepārsniedz minimālo algu. Šā gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas palielina piedziņas procesā parādniekam saglabājamo līdzekļu minimumu - nosaka to minimālās algas apmērā, saglabājot arī līdzekļus par katru nepilngadīgo bērnu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas patlaban ir 64 eiro mēnesī.
Groduma skaidroja, ka pēc jaunās kārtības minētajiem 13 111 pensionāriem ieturējumi no pensijas būtu jāpārtrauc. To VSAA varētu nodrošināt no marta, jo izmaiņām jāpielāgo sociālās apdrošināšanas sistēma.
Savukārt attiecībā uz pārējiem 1033 pensionāriem, kuru saņemtās pensijas apmērs ir lielāks par minimālo algu, būs jāveic papildu pārbaudes - jānoskaidro, vai personu apgādībā nav nepilngadīgi bērni un jānosaka saglabājamais pensijas apmērs.
Kā ziņots, VSAA gan uz nenoteiktu laiku apturēs minētās izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā, šodien komisijas sēdē norādīja Labklājības ministrijas (LM) Juridiskā departamenta vadītājs Edgars Korčagins.
Pēc sēdes LM pārstāvis Korčagins aģentūrai LETA sacīja, ka šobrīd nav īsti skaidrs, vai Civilprocesa likumā noteiktā kārtība ir vai nav attiecināma uz pensionāriem. Sēdē viņš lūdza Saeimas Juridiskajam birojam iespējami ātri sniegt skaidrojumu par likumā noteikto un sacīja, ka tikmēr LM lūgs VSAA apturēt jebkādu rīcību šajā sakarā, "lai netracinātu cilvēkus".
Civilprocesa likums nosaka, ka, "vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi", tikmēr likums "Par valsts pensijām" nenosaka ienākumu apmēru, no kura nevar veikt ieturējumus, sēdē norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.
Savukārt Tieslietu ministrijai (TM) bija cits viedoklis. "Šādu papildu grozījumu iekļaušana pensiju likumā nav nepieciešama, jo šo garantiju jau nodrošina Civilprocesa likums," sacīja TM Tiesu sistēmas politikas departamenta juriskonsulte Evija Timpare.
Saeimas komisija sēdes noslēgumā nolēma lūgt LM, TM, Finanšu ministrijai, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei (LZTIP) un Latvijas Pensionāru padomei sniegt viedokli par minēto jautājumu. Pēc tam komisija lems par tālāko rīcību.