Labklājības ministrija (LM) plāno sagatavot priekšlikumus, lai ierobežotu vecuma pensiju ietekmējošā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa svārstības, kas nozīmētu mazāku krīzes ietekmi uz pensijas apmēru.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien apsprieda kapitāla indeksu ietekmi uz pensijām, ņemot vērā tiesībsarga Jura Jansosna atzinumu par ekonomiskās krīzes laikā piešķirtām mazākām pensijām. Komisija turpinās strādāt pie šī jautājuma, tāpēc aicināja LM veikt aprēķinus un izstrādāt iespējamus priekšlikumus situācijas risinājumam atbilstoši tiesībsarga atzinumam.
Tiesībsarga biroja pārstāvji šodien skaidroja deputātiem, ka šis jautājums aktualizēts pensionāru iesniegumu dēļ. Pensionāri, kuri pensionējušies krīzes laikā, saņem aptuveni par 20% mazāku pensiju negatīva kapitāla indeksa ietekmes dēļ, sacīja tiesībsarga biroja pārstāvis Raimonds Koņuševskis.
Kompensējoša mehānisma trūkums ir sistēmas nepilnība, līdz ar to nepieciešamas likuma izmaiņas, piemēram, nosakot, ka negatīvais kapitāla indekss nav pieļaujams, norādīja Koņuševskis.
LM pārstāvji deputātiem skaidroja, ka šis jautājums tiek vērtēts un plānots piedāvāt risinājumus, lai turpmāk negatīvi kapitāla indeksi nevarētu būtiski ietekmēt vecuma pensijas apmēru. Rūpīgi visu izvērtējot, LM sniegs priekšlikumus kapitāla indeksa svārstību ierobežošanai, sacīja LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš uzsvēra, ka kapitāla indekss ievieš neobjektivitāti pensiju aprēķināšanā, proti, vairāki tūkstoši saņēmuši neobjektīvi lielu pensiju, bet daļa savu pensiju ir pazaudējusi. Tāpēc nākamgad tas jārisina un jākompensē krīzes ietekmē sarukušās pensijas. Komisijas sēdē šodien piedalījās arī vairāki pensionāri, kuri aicināja deputātus risināt šo problēmu.
Vecuma pensijas aprēķināšanā izmanto kapitāla indeksus par iepriekšējiem gadiem līdz pensijas piešķiršanas gadam. Ekonomiskās un finanšu krīzes izraisītais sociālo iemaksu veicēju skaita un algu samazinājums šos indeksus attiecīgajos gados ir ietekmējis negatīvi.
Kā ziņots, viens no kompensācijas mehānismiem cilvēkiem, kuru vecuma pensiju samazinājis tās aprēķinā piemērotais negatīvais kapitāla indekss, varētu būt pensijas pārrēķināšana ar pozitīvu indeksu. Šis kompensācijas mehānisms varētu stāties spēkā jau nākamgad, tomēr tam nepieciešams papildu finansējums, iepriekš norāda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Provizoriski 2015.gadā sociālās apdrošināšanas budžetā tas izmaksātu papildu 44,9 miljonus eiro, bet 2016.gadā - 47,6 miljonus eiro. Augulis uzskata, ka kompensēšanas mehānisms nebūs jauna politikas iniciatīva, līdz ar to turpmākā rīcība būs atkarīga no politiskās gribas un Finanšu ministrijas. Tā būs valdības un Saeimas kopīga atbildība un izšķiršanās, uzsver labklājības ministrs.