Pensiju sistēmai netic, bet no valsts sagaida

Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai ir viszemākā Baltijas valstīs, turklāt arī ar zināšanām par pensiju sistēmu mēs nevaram lepoties. SEB bankas un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums parāda: gatavība pensijai augstākā ir Igaunijā, bet zināšanas par pensiju sistēmu – Lietuvā.

Pensometra jeb iedzīvotāju gatavību un izpratni par pensiju sistēmu vērtību pētījuma veicēji noteica, vērtējot četrus rādītājus – zināšanas, uzticību pensiju sistēmai valstī, personīgo rīcību un pārliecību par savām vecumdienām. Pensometra vērtība Igaunijā sasniedz 3,6 punktus no 10 maksimāli iespējamajiem, Lietuvā – 3,3 punktus, bet Latvijā – tikai 2,9 punktus. Kopumā visās Baltijas valstīs rādītājs nav iepriecinošs, jo visās pensometra rādītājs ir zem vidējā. Latvijā strādājošie maz zina par pensiju iemaksām un neinteresējas, cik liela varētu būt viņu pensija. Pensometrs atklāj, ka tikai 13 procentu zina, cik daudz no ienākumiem tiek novirzīti pensiju 1. un 2. līmenim, un tikai 23 procenti interesējušies par prognozētās pensijas apmēru. Nav pārsteidzoši dati par to, vai cilvēki uzticas pensiju sistēmai. Nē, neuzticas – 71 procents aptaujāto netic tās stabilitātei un ilgtspējai. Turklāt 64 procenti cilvēku esošo pensiju sistēmu neuzskata par godīgu attiecībā pret sevi. Visvairāk pensiju sistēmai uzticas igauņi. «Uzticēšanos valsts pensijai lielā mērā ietekmē demogrāfiskie procesi, kas nākotnē būtiski ietekmēs pensiju sistēmu, iedzīvotājiem ir diezgan skeptisks noskaņojums par valsts spējām nodrošināt pietiekami lielas pensijas nākotnes pensionāriem. Savām spējām iedzīvotāji tic vairāk nekā valstij, taču tas ir mānīgi, jo realitātē dati neapliecina, ka visiem iedzīvotājiem būs nākotnē īpašumi vai bizness, ar ko pelnīt,» datus raksturo SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. «Neuzticas valsts sistēmai, bet sagaida, ka vecumdienās valsts visu nodrošinās,» uz pretrunu norāda Labklājības ministrijas eksperts Ingus Alliks. «Mūs ļoti bažīgus dara fakts, ka 34 procenti strādājošo pašlaik veic sociālās iemaksas no minimālās algas, kā rezultātā adekvātu pensiju vecumdienās nevar nodrošināt.» Arī pensometrs diemžēl apliecina, ka 43 procenti no strādājošajiem var būt pakļauti nabadzības riskam vecumdienās.