Aptauja: Uzkrājumu vecumdienām nav 45% iedzīvotāju

© F64

Samazinājies iedzīvotāju skaits, kam nav uzkrājumu vecumdienām, rāda jaunākās "Swedbank" aptaujas dati par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem un plāniem pensijas gados.

Aptaujā 45% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem uzkrājumu vecumdienām nav. Salīdzinājumam - 2011.gadā 62% izvaicāto informēja, ka tiem nav uzkrājumu vecumdienām.

Lai piedzīvotu pārtikušas vecumdienas, katrs otrais respondents norādījis, ka būtu jāuzkrāj daudz vairāk nekā līdz šim, novirzot minētajam mērķim daļu no saviem ikmēneša ienākumiem. 18% aptaujāto norādījuši, ka pārtikušām vecumdienām būtu nepieciešams uzkrāt vien nedaudz vairāk kā līdz šim. Savukārt 16% uzskata, ka viņu pašreizējā uzkrājumu veidošanas stratēģija spēs nodrošināt cienīgas vecumdienas.

Novērtējot savu šī brīža uzkrājumu apjomu, 27% norāda, ka tas ir zems. 17% aptaujāto iedzīvotāju savu uzkrājumu apjomu vecumdienām vērtē kā drīzāk zemu. Tikai katrs desmitais respondents norādījis, ka savus uzkrājumus vecumdienām vērtē kā normas robežās esošus. Savukārt 1% aptaujāto savus uzkrājumus vecumdienām vērtē kā drīzāk lielus.

Domājot par iztiku vecumdienās, 70% iedzīvotāju joprojām paļaujas uz valsts nodrošināto vecuma pensiju, bet 29% paļaujas uz darba algu, jo plāno turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Savukārt katrs ceturtais respondents norādījis, ka, sasniedzot pensijas vecumu, plāno paļauties uz bērnu vai citu tuvinieku finansiālu atbalstu. 24% iedzīvotāju vecumdienās paļausies uz izmaksām no privātās (3.pensiju līmeņa) pensijas uzkrājumiem. 20% plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no cita veida finanšu uzkrājumiem. 12% paļaujas uz sociālo pabalstu nodrošinājumu. Savukārt 6% respondentu plāno iztikt no ienākumiem, kas gūti pēc kāda nekustamā īpašuma pārdošanas. 5% iedzīvotāju plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no ienākumiem, kas gūti no darījumiem ar vērtspapīriem un akcijām. 11% aptaujāto nedomā, no kādiem līdzekļiem dzīvos, sasnieguši pensijas vecumu.

Domājot par vecumdienām, cilvēki vēlētos, lai viņiem būtu līdzekļi veselības stiprināšanai (54%), ceļojumiem (52%), bērniem un mazbērniem (40%), kā arī kultūras un atpūtas pasākumu apmeklēšanai (33%) un hobijiem (21%).

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais