Pensija

Augstākā tiesa atzinusi par pamatotu vecuma pensijas piešķiršanu ar atvieglotiem noteikumiem personai, kura aprūpē bērnu ar invaliditāti.

Otrā pensiju līmeņa ieguldījuma plāniem pievienojies jauns plāns Index Direct, kas piedāvā citādāku ieguldījumu stratēģiju un arī iespēju kļūt par pensiju pārvaldnieka akcionāriem. Aptaujājot jauniešus vecumā no 22 līdz 35 gadiem, noskaidrots, ka 58 procenti aptaujāto mainītu otrā pensiju līmeņa pārvaldnieku, ja būtu iespēja kļūt par tā akcionāru.

Šī gada pirmajā pusgadā vidējā vecuma pensija Latvijā sasniegusi 304,30 eiro, kas ir par 8,15 eiro vairāk nekā aizvadītajā gadā vidēji, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati.

Saeima šodien nenodeva izskatīšanai parlamenta komisijās grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz izmaiņas PSRS karavīru pensiju regulējumā.

Saeimas deputāti apspriež Valsts kontroles ziņojumu par pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu, bet konkrēti lēmumi par pensijām vēl jāgaida. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča piekrīt, ka lēmumi jāpieņem pietiekami uzmanīgi, jo, no vienas puses, ir pensionāru intereses saņemt lielākas pensijas, no otras puses – sociālās apdrošināšanas budžets, kurā, lai nodrošinātu ilgtspēju, jāveido līdzekļu uzkrājums.

Vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka par viņu nodrošinājumu vecumdienās jārūpējas valstij, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja.

Latvijā no 2014.gada pakāpeniski tiek paaugstināts vispārējais pensionēšanās vecums no 62 gadiem ik gadu pa trim mēnešiem, līdz 2025.gadā tas būs 65 gadi, pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa

Lai līdz 94 eiro palielinātu minimālo pensiju, ir jāieplāno līdzekļi nevis sociālajā, bet pamatbudžetā, šonedēļ, Jelgavā tiekoties ar Zemgales pensionāru apvienības pārstāvjiem, pauda labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Sociālo un darba lietu komisija šodien vēl nesteidza atbalstīt priekšlikumu piemērot lielākas pensiju indeksācijas cilvēkiem ar lielu darba stāžu, pirms tam lūdzot atbildīgajām iestādēm sagatavot atzinumus.

Mazliet vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 77% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vēlētos pensijā doties līdz 61 gada vecumam, liecina "Swedbank" veiktā sabiedriskās domas aptauja.

Saeimas deputāti šodien sēdē lems par sabiedrības kolektīvo iniciatīvu, kurā rosināts atcelt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) valsts pirmā līmeņa pensijām.

Vācijas apdrošināšanas kompānijas "Allianz" veidotajā ''Pensiju ilgtspējas indeksā 2016'' ("2016 Pension Sustainability Index") Latvijas pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē.

Vīrieši Latvijā vidēji saņem par 11,1% lielāku pensiju nekā sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Oktobrī Latvijas seniori saņems indeksētas pensijas, kuras pārskatītas atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumam.

Ar pēdējo 15 gadu laikā radītajiem otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem vairākumam krājēju nepietiks, lai samaksātu kaut vai tikai mājokļa nodokli, par kādu 2001. gadā neviens pat iedomāties nevarēja.

“Latvijā ir daudz radošu, azartisku un sportisku senioru, tomēr liela daļa ir arī tādi, kas pēc pensijas vecuma sasniegšanas ieslīguši nekā nedarīšanā un aizrāvušies ar sevis žēlošanu,” teic profesors, gerontologs un senioru festivāla “Zelta ritmi” vēstnesis Jānis Zaļkalns.

Nākamgad sagaidāma straujāka pensiju indeksācija un mazo pensiju palielināšana, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Latvijas Pensionāru federācija saņēmusi vairāk nekā 14 priekšlikumu pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanai, bet izskatīšanai Saeimā un Labklājības ministrijā virzīs četrus prioritāros, apzinoties, ka finansējuma visu ideju īstenošanai nepietiks.

Ja pensijas vecumā iedzīvotāji saņemtu tikai pusi no šībrīža ienākumiem, lielākā daļa no viņiem (43%) atteiktos no izklaidēm un kultūras pasākumu apmeklējumiem. Savukārt trešdaļa (32%) taupītu uz pārtikas un ikdienas patēriņa preču rēķina, liecina SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti.

Pensionāri uzskata, ka negatīvā pensijas kapitāla indeksa piemērošana pensiju aprēķināšanā nav bijusi taisnīga, un pēc politiskām diskusijām pērn tika pieņemts lēmums visiem krīzes laikā pensijā aizgājušajiem cilvēkiem pensijas pārrēķināt tā, lai negatīvais indekss neietekmētu pensijas apmēru. Taču Satversmes tiesa nupat secinājusi, ka pensijas kapitāla indeksa piesaiste valsts ekonomikas svārstībām cilvēktiesību pārkāpumu nerada.