Koalīcija apņēmušies šogad rast risinājumu, lai vecākiem par bērnu kopšanas laiku nodrošinātu atbilstošu pensijas apmēru, šodien žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pauda nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Kā rāda Swedbank veiktais paaudžu pētījums, Latvijas iedzīvotāju gaidas par pensijas apmēru gada laikā ir ievērojami augušas. Lielākā daļa (45%) pensijā sagaida vismaz 75% līdz 100% no esošās algas, bet trešdaļa sagaida, ka pensija pārsniegs šī brīža ienākumus. Absolūtos skaitļos tie ir vidēji 1000 eiro. Salīdzinājumam – šobrīd vidējā pensija valstī, kādu saņem lielākā daļa senioru, ir 320 eiro.
Janvārī pusi no mūžībā aizgājušā laulātā pensijas saņēmuši 96 seniori, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Statistikas daļas vadītāja Evita Česka.
Ilggadējs Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Sparāns dodas izdienas pensijā, ar kura darbību, iespējams, bijusi neapmierināta ASV vēstniecība, šodien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Saeimas vairākums šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kuri bija iesniegti ar mērķi "nodrošināt minimālās vecuma pensijas apmēra palielināšanu un uzlabot materiālos apstākļus vairāk nekā 54 000 senioru".
Visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums pagājušajā gadā gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.
Tiesības uz valsts vecuma pensiju šogad būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un sešu mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, informēja Labklājības ministrijā.
Latvijas iedzīvotāji neapzinās reālo situāciju un izturas vienaldzīgi pret savu nākotni – tā, komentējot pētījuma datus par pensiju sistēmu un cilvēku informētību, sacīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece. Tajā pašā laikā sociālās politikas veidotāji apzinās, ka pensiju sistēma ir sarežģīta, tajā divdesmit gadu laikā veiktas daudzas pārmaiņas, kurām cilvēki visbiežāk neseko līdzi un kuras nav viegli sabiedrībai izskaidrot.
Vairāk nekā puse jeb 61% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neizprot pensiju sistēmu, liecina bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" un pētījumu aģentūras "Notrstat Latvija" pētījums par pensiju sistēmu Latvijā.
Iniciatīva "Par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu", kura portālā ManaBalss.lv piesaistīja 11,5 tūkstošus balsu un janvārī tika iesniegta Saeimā, vainagojusies panākumiem – šodien Saeima 3. lasījumā atbalstījusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz mantošanas iespēju.
Indeksēšanas rezultātā pensijas pieaugs vidēji par astoņiem līdz 23 eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Noraidot visus jaunos priekšlikumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām 2021.gadā līdz 330 eiro mēnesī.
Latvijas seniori vēlas iesaistīties darba tirgū un būt noderīgi sabiedrībai, liecina Norvik Bankas veiktā aptauja. Puse senioru (52%), kas tūlīt būs sasnieguši pensionēšanās vecumu vai tikko ir sākuši saņemt pensiju, vēlētos iekļauties darba tirgū. Galvenā motivācija ir vēlme papildus nopelnīt (35%), kā arī būt cilvēkos un socializēties (19%). Zīmīgi, ka teju piektdaļa (19%) senioru vecumā pēc 60 gadiem jau šobrīd strādā algotu darbu un, protams, arī turpmāk vēlas būt aktīvi.
Ieva sociālajā tīklā Facebook dalījusies ar pārdomām par senioru dzīvi Latvijā. Viņa satikusi kādu pansionāta iemītnieku, kuram sociālās aprūpes iestāde savām vajadzībām atvēl vien 13 eiro.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien vienojās virzīt izskatīšanai parlamentā likumprojektu, kas paredz neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām 2021.gadā līdz 330 eiro mēnesī.