Saldū vīrieši paņem paziņas bankas karti un "nodzer" viņa pensiju
Jūnija beigās Saldū konstatēts, ka vīrieši, izmantojot sava paziņas bankas karti, no tās ir noņēmuši visu viņa pensiju, lai pēc tam naudu tērētu alkohola iegādei. Šobrīd izmeklēšana kriminālprocesā ir pabeigta un tas nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Šā gada jūnija beigās Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirknī saņemta informācija par to, ka kāds kungs ir iedevis citam vīrietim savu bankas karti, lai viņš veic pirkumus veikalā, taču no veikala paziņa tā arī nav pārnācis un karte viņam nav atdota. Tāpat vīrietis konstatējis, ka viņa nauda no viņa konta ir pazudusi.
Valsts policijā par notikušo tika uzsākts kriminālprocess par sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu. Kriminālprocesā noskaidrots, ka cietušais kādam 1978.gadā dzimušam vīrietim, savam paziņam, nodeva savu bankas norēķinu karti, kā arī nosauca norēķinu kartes PIN kodu, lai minētais vīrietis kartes īpašnieka labā veiktu pirkumu. PIN kodu dzirdēja arī blakus esošais 1961.gadā dzimušais vīrietis. Pēc tam, kad karte nonāca vīriešu rokās, viņi vienojās par tās nelikumīgu izmantošanu, lai iegūtu naudas līdzekļus alkohola iegādei. Kopumā no vīrieša kartes tika noņemta visa viņa pensija, vairāki simti eiro. Savukārt aptuveni 20 eiro vērtībā iegādāto alkoholisko dzērienu abi vīrieši kopīgi arī izlietoja. Veicot izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, vīriešu personības tika noskaidrotas un viņi tika aizturēti.
1961.gadā dzimušais vīrietis jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā par mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, taču otrs vīrietis policijas redzeslokā nav nonācis. Abiem vīriešiem šobrīd ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Saskaņā ar Krimināllikumu, par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Valsts policija aicina iedzīvotājus neuzticēt citiem cilvēkiem savus personas datus, neatdot personu apliecinošus dokumentus un to kopijas, nevienam neatklāt savu interneta bankas paroli un pieejas kodus, kā arī šādus datus nesūtīt elektroniskajās vēstulēs. Visbiežāk šādi gadījumi notiek cilvēku pārlieku lielas uzticēšanās un neuzmanības dēļ.