Tiesībsargs aizrāda valdībai arī par minimālo pensiju

 
©Pixabay

Vecuma pensijas minimālais apmērs ir no 70,43 eiro līdz 108,85 eiro mēnesī, tas ir, 2,35 eiro līdz 3,63 eiro dienā. Šī nav pensija senioriem, kuri nekad nekur nav strādājuši, jo, piemēram, 108 eiro minimālo pensiju var saņemt seniori, kuru stāžs ir virs 41 gada. Personām ar invaliditāti kopš bērnības vecuma pensijas minimālais apmērs ir nedaudz lielāks – no 117,39 līdz 181,42 eiro mēnesī, tas ir, 3,91 līdz 6,05 eiro dienā.

Pēc tiesībsarga domām, vecuma pensijas minimālie apmēri nav pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības, kas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Savus apsvērumus par minimālo pensiju un jau ceturto pēc kārtas brīdinājumu tiesībsargs iesniedzis valdībai, taču pagaidām Ministru kabinets atrodas atvaļinājumā un risināt šos jautājumus, visticamāk, grasās uz rudens pusi. Iespējams, tad tiesībsarga pacietība jau būs zudusi un viņš būs vērsies Satversmes tiesā.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Tiesībsargs valdībai jau šā gada maijā vēstulē iesniedza detalizētus argumentus, kāpēc sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nav atbilstošs Satversmei, un vecuma pensijas minimālais apmērs, ciktāl tas ir piesaistīts šim pabalstam, kopš 1996. gada nav pienācīgi pārskatīts. «Valsts savu pienākumu - periodiski sekot un pilnveidot sniegtā sociālā nodrošinājuma apmēra pietiekamību - nav izpildījusi tā, lai Satversmes 109. pantā nostiprinātās tiesības personām būtu reāli īstenojamas,» norāda tiesībsargs Juris Jansons. Jāatgādina, ka maijā kopumā tiesībsargs valdībai nosūtījis divas vēstules - gan par trūcīgas personas minimālā ienākuma līmeni, gan par sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, savukārt pirms tam aprīlī - par garantētā minimālā ienākuma līmeni.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šā gada 1. oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei. Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Valsts garantēto vecuma pensiju minimālā apmērā saņem 64 004 personas jeb 14,3 procenti no visiem vecuma pensijas saņēmējiem, no kurām personas ar invaliditāti ir 7368. Atbilstoši Pasaules Bankas atzītajam absolūtās nabadzības līmenis 2015. gadā bija 1,90 ASV dolāri dienā jeb 1,67 eiro dienā. «Pamatvajadzību nodrošināšanu piesaistīt absolūtās nabadzības līmenim, nevis Eiropas Savienībā atzītiem principiem, parasti izvēlas jaunattīstības valstis,» norāda tiesībsargs, «acīmredzot valsts uzskata - ja vecuma pensijas minimālais apmērs par nepilnu eiro dienā apsteidz absolūto nabadzības līmeni, tad Latvija uzskatāma par sociāli atbildīgu valsti. Tā ir savdabīga Satversmē garantētās sociāli atbildīgas valsts izpratne.»

Likumā noteikts, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža pašlaik tiek piemērots koeficients. Tiesībsargs uzskata, ka šāds regulējums neatbilst Satversmei, jo pabalsts un līdz ar to arī vecuma pensijas minimālais apmērs ir nepietiekams, kā arī vecuma pensijas minimālā apmēra diferenciācija atbilstoši darba stāžam ir netaisnīga pret cilvēkiem ar garāku darba mūžu.

Šie koeficienti rada atšķirīgu attieksmi pret personām ar lielāku darba stāžu. Proti, personām, kurām darba stāžs ir desmit gadu, katrs darba stāža gads tiek novērtēts visaugstāk, bet tām personām, kurām darba stāžs ir liels, piemēram, 45 gadi, katrs darba gads tiek novērtēts viszemāk. Piemēram, gan desmit, gan 20 gadu darba stāžs dod minimālo pensiju 70 eiro, bet viena darba stāža gads cilvēkam ar desmit gadu stāžu ir septiņi eiro, bet ar 20 gadu stāžu - vien 3,50 eiro. Minimālās pensijas saņēmējam ar 45 gadu darba stāžu pensijas minimālais apmērs par vienu gadu ir tikai 2,42 eiro. Persona, kura ir nostrādājusi ilgāku laiku, atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā persona ar īsāku darba mūžu.

Secināts, ka likumdevēju griba, nosakot diferencētu vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas kārtību, bija nodrošināt lielāku vecuma pensijas minimālo apmēru personām ar lielāku darba stāžu. Taču, lai arī absolūtos skaitļos vecuma pensijas minimālais apmērs pie lielāka darba stāža ir lielāks, katra nostrādātā gada vērtība samazinās. Valdība norādījusi, ka kopš 2011. gada ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, līdz ar to valstij ir pienākums pārskatīt vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanas kārtību. «Ja valsts ir radījusi tādu pensiju sistēmu, kas pieļauj, ka pietiekami ilga darba mūža laikā persona nevar uzkrāt pietiekamu pensiju kapitālu, lai nodrošinātu adekvātu vecuma pensiju, valsts pienākums ir radīt taisnīgu vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķināšanas kārtību,» uzskata tiesībsargs, «pensijas saņēmēju tiesiskās intereses nevar nesamērīgi ierobežot vienīgi pensijas sistēmas ilgtspējas vārdā.»

Tiesībsargs pašlaik gatavo pieteikumu Satversmes tiesai par garantētā minimālā ienākuma līmeņa neatbilstību Satversmei, jo valdība noteiktajā termiņā nav novērsusi konstatētos trūkumus. Šo pieteikumu plānots Satversmes tiesā iesniegt septembrī. Pēc tam jau tiks gatavots nākamais pieteikums - par trūcīgas personas ienākumu līmeņa apmēra neatbilstību Satversmei.