Noraidot visus jaunos priekšlikumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām 2021.gadā līdz 330 eiro mēnesī.
Latvijas seniori vēlas iesaistīties darba tirgū un būt noderīgi sabiedrībai, liecina Norvik Bankas veiktā aptauja. Puse senioru (52%), kas tūlīt būs sasnieguši pensionēšanās vecumu vai tikko ir sākuši saņemt pensiju, vēlētos iekļauties darba tirgū. Galvenā motivācija ir vēlme papildus nopelnīt (35%), kā arī būt cilvēkos un socializēties (19%). Zīmīgi, ka teju piektdaļa (19%) senioru vecumā pēc 60 gadiem jau šobrīd strādā algotu darbu un, protams, arī turpmāk vēlas būt aktīvi.
Ieva sociālajā tīklā Facebook dalījusies ar pārdomām par senioru dzīvi Latvijā. Viņa satikusi kādu pansionāta iemītnieku, kuram sociālās aprūpes iestāde savām vajadzībām atvēl vien 13 eiro.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien vienojās virzīt izskatīšanai parlamentā likumprojektu, kas paredz neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām 2021.gadā līdz 330 eiro mēnesī.
Sociālajā tīklā Facebook kāda iedzīvotāja sašutusi par vietējā sociālā dienesta spēju palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi. Vai, vērtējot iespējamos palīdzības apmērus, dienesta darbinieki pēta, kur dzīvo un strādā lūdzēja radi?
413 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 42 gadiem tuvākajās dienās VID elektroniskajā deklarēšanās sistēmā saņems paziņojumu par līdz šim uzkrāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, vēsta LNT ziņu raidījums "900 sekundes".
Deputāti šodien nodeva izskatīšanai Saeimas un sociālo lietu komisijā "Saskaņas" ierosinājumu piemaksu par līdz 1996.gadam iegūto darba stāžu maksāt arī pensionāriem, kas pensionējušies pēc 2012.gada.
Svētdien vairākās Krievijas pilsētu ielās izgāja Komunistu partijas atbalstītāji, kur iestājas pret pensionēšanās vecuma celšanu. Plāns paredz pensionēšanās vecumu sievietēm celt no 55 gadiem uz 63, bet vīriešiem no 60 uz 65 gadiem. Prezidents Vladimirs Putins piedāvājis, ka sievietēm pensionēšanās vecums būtu tomēr 60 gadi.
Desmitiem tūkstošiem cilvēku visā Krievijā sestdien izgājuši ielās, lai piedalītos komunistu organizētajās protesta akcijās pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Neskatoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk iesaistās savas labklājības vecumdienās nodrošināšanā, viņu gatavība pensijai joprojām paliek viszemākā Baltijā. Iedzīvotāju aktivitāte, veidojot privātus uzkrājumus nākotnei, četru gadu laikā pieaugusi par 16 procentpunktiem, tomēr uzkrājumu veidotāju īpatsvars Latvijā ir zemāks nekā kaimiņvalstīs.
Labklājības ministrija (LM) uztur aktuālu ideju par to, ka pensionāru izmaksājamajai pensijai jāpiešķir piemaksa - viens procentpunkts no viņu bērnu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām savu pensiju apdrošināšanai.
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs ceturtdien ierosinājis palielināt pensionēšanās vecumu vīriešiem līdz 65 gadiem un sievietēm līdz 63 gadiem, kas būtu pirmais šādas kāpums pēdējo teju 90 gadu laikā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien konceptuāli atbalstīja pieeju, kas paredz cilvēkam izvēles tiesības, ko darīt ar uzkrāto valsts fondēto pensiju shēmas jeb 2.pensijas līmeņa kapitālu viņa nāves gadījumā.
Aprīlī Saeima veica grozījumus Pensiju likumā, turklāt no šī gada 1. jūlija daļai pensionāru tiks paaugstināts piemaksas apmērs. Arī pensiju indeksācija 1. oktobrī daļai pensionāru būs lielāka, jo tiks ņemts vērā viņu darba stāžs. Visi šie jauninājumi ir izraisījuši palielinātu senioru interesi un jautājumus, informē Labklājības ministrija.
Labklājības ministrija (LM) rosina palielināt no valsts pamatbudžeta veiktās sociālās iemaksas pensiju apdrošināšanai par vecākiem, kuri darba vietā izvēlējušies būt mājās ar bērnu.
Es centīšos atbildēt uz Barčas k-dzes aicinājumu, rakstīt par pamanītajām kļūdām Sociālajā un darba lietu komisijā, vienlaicīgi par savu neapmierinātību ar pašreizējām darbībām pensiju lietās.
Latvijā 61% iedzīvotāju vecumdienās paļaujas uz valsts pensiju un mēnesī vēlētos saņemt vidēji 860 eiro, pavēstīja "Swedbank" mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska, atsaucoties uz bankas veiktā paaudžu pētījuma datiem.
12. martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirknī tika uzsākts kriminālprocess par naudas maka zādzību un nelikumīgu kredītkartes izmantošanu.