No šī gada vēl par trim mēnešiem palielināts pensionēšanās vecums

Līdz ar to personām ar apdrošināšanas stāžu no 15 līdz 20 gadiem minimālais vecuma pensijas apmērs no 70,43 eiro pieaugs līdz 88 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - no 117,39 eiro līdz 134,96 eiro.

Savukārt personām ar apdrošināšanas stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālās vecuma pensijas apmērs būs 104 eiro līdzšinējo 83,24 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības 159,50 eiro tagadējo 138,74 eiro vietā.

Personām ar apdrošināšanas stāžu no 31 līdz 40 gadiem minimālās vecuma pensija pieaugs no 96,05 eiro līdz 120 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības no 160,08 eiro līdz 184,04 eiro.

Ja apdrošināšanas stāžs ir 41 gads un vairāk gadu, tad minimālās vecuma pensijas apmērs būs 136 eiro tagadējo 108,85 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības 208,57 eiro līdzšinējo 181,42 eiro vietā.

Kā informē Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš, nākamgad minimālo vecuma pensiju saņems 20 000 cilvēku, tās apmēram atkarībā no darba stāža un iespējamas invaliditātes svārstoties no 88 līdz 208 eiro.

Līdzīgi kā tas ir bijis līdz šim, arī no jaunā gada minimālās vecuma pensijas apmēra noteikšanā tiks ņemts vērā personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot noteiktu koeficientu.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsvēra, ka viņa turpinās darbu pie minimālā ienākuma līmeņa celšanas, veidojot arī nākamo gadu valsts budžetus.

Saeima minētās izmaiņas pieņēma novembrī. Savukārt LM attiecīgi ir grozījusi Noteikumus par minimālās valsts vecuma pensijas apmēru.

Kā ziņots, tiesībsargs Juris Jansons gan ir kritizējis valdības pieeju budžeta veidošanā, apgalvojot, ka, paraugoties konkrēti, redzams, ka sociāli vismazāk aizsargātājiem iedzīvotājiem, piemēram, bērniem, pensionāriem un personām ar invaliditāti, pēc būtības nekas nemainās.

Jansons atgādināja, ka valdība bija apstiprinājusi minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, tomēr septembrī fiskālās telpas dēļ šie plāni atcelti. Viņaprāt, tagad dažādi palielinājumi notikuši pēc pārpalikuma principa.

Vaicāts, kādas būs visa minētā sekas, viņš prognozēja, ka nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies. "Es domāju, ka statistika varbūt uzrādīs kaut ko citu, bet sociālā realitāte stipri atšķirsies," uzsvēra tiesībsargs.

Jansons arī atgādināja, ka trūcīguma slieksnis Latvijā saglabāsies 128 eiro. Esošā sistēma paredz, ka persona pat ar 1 eiro lielākiem ienākumiem atbalstam vairs nekvalificējas. Tiesībsargs uzsvēra, ka šis slieksnis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam un atgādināja, ka tādēļ ir vērsies Satversmes tiesā.