Rosina kompensēt pensiju piegādi pilnā apmērā, nevis tikai tās sadārdzinājumu

 
Attēlam ir ilustratīva nozīme ©Anita Vaivode/F64

Valstij būtu jākompensē pensiju piegāde pilnā apmērā, nevis tikai tās sadārdzinājums, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē rosināja vairāki uzaicinātie un deputāti.

Kā sēdē norādīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča, pensiju piegādes sadārdzinājuma segšanai nākamgad nepieciešami vairāk nekā divi miljoni eiro, tikmēr visas pensiju piegādes segšanai - vairāk nekā četri miljoni eiro. "Klausoties sēdē runāto, man paliek neērti, jo uzkrājums vai atlikums sociālajā budžetā ir tuvu miljardam," sacīja Barča. Viņa ir pārliecināta, ka valstij būtu jākompensē visa pensijas piegādes maksa.

Šādu viedokli pauda arī Jūrmalas Pensionāru biedrības pārstāvis Imants Burvis, kurš atgādināja, ka sākotnēji maksa par pensijas piegādi tika noteikta, lai motivētu seniorus izmantot citus veidus, kā saņemt pensiju. Tomēr tagad, pēc Burvja paustā, situācija mainījusies, un piegādi saņem tikai tie, kuri citādi nevar.

Burvis uzsvēra, ka pensiju piegāde mājās nav pakalpojums vai serviss, bet gan valsts pienākums.

Saeimas deputāts, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) pauda viedokli, ka būtu jāsāk runāt par pensiju piegādes kompensāciju cilvēkiem, kuriem to tiešām vajag, proti, cilvēkiem ar pirmās un otrās grupas invaliditāti un senioriem, kuri vecāki par 80 gadiem.

Sociālo un darba lietu komisijas sēdes laikā izskanēja vairāki finansējuma avoti pensiju piegādes kompensēšanai pilnā vai sadārdzinājuma apmērā. Sēdes dalībnieki norādīja, ka finansējumu varētu rast no valsts budžeta, valsts sociālo iemaksu budžeta vai arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Tāpat deputātu un uz sēdi uzaicināto personu vidū raisījās diskusija par to, vai valstij būtu jāsedz piegādes sadārdzinājums tikai noteiktām mērķa grupām - cilvēkiem ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, kā arī senioriem, kuri vecāki par 80 gadiem - vai visiem cilvēkiem, kuri patlaban saņem šo pakalpojumu.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece sacīja, ka, LM ieskatā, pensiju sadārdzinājumu vajadzētu kompensēt visiem pensiju dzīvesvietā saņēmējiem. Muižniece norādīja, ka tikai cilvēku ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, kā arī senioru pēc 80 gadu vecuma pensiju piegādes kompensēšanai nepieciešami 1,5 miljoni eiro, savukārt visam cilvēku, kuri izmanto šo pakalpojumu, kopumam - 2,1 miljons eiro.

Muižniece skaidroja, ka starpība ir neliela, turklāt gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par labu dalījumam, būtu nepieciešams veikt izmaiņas programmatūrā, tādējādi palielinātos administrācijas izmaksas. Muižniece piebilda, ka jāizvērtē, vai tas ir tā vērts.

Saeimas komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) uzdeva LM piedāvāt konkrētus variantus, definējot mērķa grupas, kā arī iezīmējot variantus, no kāda avota nepieciešamo papildu finansējumu varētu iegūt. Skride sacīja, ka nākamnedēļ pēc LM sniegtās informācijas viņš sazināšoties ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), lai pārrunātu tālāko iespējamo rīcību.

Jau ziņots, ka no 2020.gada VAS "Latvijas pasts" noteiktā maksa par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi dzīvesvietā būs 4,88 eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā šobrīd, bet no 2021.gada par šo pakalpojumu būs jāmaksā 5,28 eiro, trešdien žurnālistiem pastāstīja VSAA direktore Inese Šmitiņa.

Ņemot vērā, ka no nākamā gada sadārdzināsies pensiju un pabalstu piegāde dzīvesvietā, LM rosināja valstij kompensēt šo sadārdzinājumu, tomēr iecere pagaidām atbalstu valdībā nav guvusi, aģentūrai LETA apstiprināja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.

Tikmēr Ministru prezidents Kariņš uzdeva labklājības ministrei Petravičai un satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) kopīgi rast risinājumu valsts pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādes izmaksu sadārdzinājuma kompensēšanai. Kariņš aicinājis izvērtēt iespēju rast finansējumu Labklājības un Satiksmes ministriju iekšējos resursos.

Labklājības ministre jau norādījusi, ka pensiju piegādes sadārdzinājuma kompensēšanai LM rezervju nav, tāpēc Petraviča vērsīsies pie pašvaldībām un sociālajiem darbiniekiem ar lūgumu konsultēt pensionārus par iespējām pensiju saņemt citos veidos, ne ar piegādi dzīvesvietā, vismaz pārejas periodā, kamēr tiek meklēts finansējums sadārdzinājuma kompensēšanai.