Jau šonedēļ varētu būt zināmi indeksi, kurus piemēros šā gada pensiju indeksācijai, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska. Pensijas pārskata vienreiz gadā 1. oktobrī, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu un apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma procentiem.
Lai arī konkrēts šā rudens pensiju pielikums vēl nav aprēķināts, ir zināms, ka šā gada pensiju indeksācijā būs izmaiņas - lielāks indekss būs tiem senioriem, kuru stāžs ir lielāks par 45 gadiem. Labklājības ministrijā, stāstot par gaidāmo pensiju indeksāciju, atgādina, ka likums Par valsts pensijām paredz, ka valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskata reizi gadā 1. oktobrī. «Pensijas vai tās daļas apmēru, kas tiek indeksēts, katru gadu pārskata atbilstoši iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī apmēram. Līdz ar to pensijas indeksējamā robeža pakāpeniski pieaug,» saka Labklājības ministrijas speciāliste Dace Trušinska. 2018. gada 1. oktobrī tika indeksētas valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedza 382 eiro mēnesī, bet 2019. gada 1. oktobrī tiks indeksētas valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro mēnesī. Jāpiebilst, ka politiski represētām personām, personām ar 1. grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem indeksē visu pensijas apmēru. Pensijas indeksē, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu (tātad inflāciju) un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem (to, kā augusi vidējā alga valstī).
Šāda indeksācijas kārtība - kad indeksē daļu pensijas - nodrošina personām ar maziem ienākumiem visas pensijas indeksāciju, savukārt personām ar salīdzinoši lieliem ienākumiem - daļu pensijas indeksāciju, norāda Labklājības ministrijā. «Līdz ar to nelielās pensijas tiek pilnībā pasargātas no inflācijas ietekmes, savukārt lielās pensijas - tikai daļa no to apmēra,» skaidro D. Trušinska. Kopš 2018. gada pensiju indeksācija ir vērsta uz tiem vecuma pensiju saņēmējiem, kuriem ir liels apdrošināšanas stāžs, un arī šogad vēl lielāku indeksāciju sagaidīs tie pensionāri, kuru stāžs ir virs 45 gadiem.
Eksperte skaidro, kā indeksēs pensijas, ņemot vērā darba stāžu. 2019. gada 1. oktobrī vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēros dažādus apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentus. Vispārējā gadījumā izmanto 50 procentus no apdrošināšanas algas pieauguma, bet, ja seniora darba stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem vai ja vecuma pensija piešķirta par darbu kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos, tad piemēros 60 procentus; ja stāžs ir no 40 līdz 45 gadiem - piemēros 70 procentus, bet, ja stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad 80 procentus. Tieši attiecībā uz pensionāriem ar stāžu 45 un vairāk gadu šogad būs būtiskākās izmaiņas, jo pagājušajā gadā viņu pensiju indeksācijā piemēroja 70 procentus.
Labklājības ministrija apstiprināja, ka attiecībā uz 2020. gadu ir iesniegts priekšlikums vecuma pensiju indeksācijā piemērot 100 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Lielākā diskusija varētu būt par to, vai indeksācijā saglabāt atšķirīgus šos procentus par dažādiem darba stāžiem, proti, ievērot principu - jo lielāks darba stāžs, jo lielāki procenti.
Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča Neatkarīgajai atzina, ka vajadzētu saglabāt diferenciāciju, ņemot vērā nostrādāto darba mūžu. Tāpat pensionāru organizācija uzskata, ka vajadzētu atjaunot pensiju indeksāciju divas reizes gadā. Labklājības ministrijā Neatkarīgajai apliecināja, ka, nākotnē raugoties, ministrija ir gatava piedalīties diskusijā ar Pensionāru federāciju, lai izskatītu priekšlikumu par pensiju indeksāciju divas reizes gadā.
2019. gada 1. oktobrī piemērojamie indeksi varētu būt zināmi šonedēļ, un, ņemot tos vērā, Labklājības ministrija veiks aprēķinus par koeficientiem, kurus piemērot pensiju indeksācijā. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis gada griezumā - 2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju - palielinājās par 2,9 procentiem. Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni, norāda pārvaldē. Precēm cenas pieauga par 2,9 procentiem un pakalpojumiem - par 2,8 procentiem.
Pensiju indeksācija 2019. gadā
Indeksētas valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro mēnesī
Pensiju indeksācijā izmanto % no apdrošināšanas algas pieauguma:
Avots: Labklājības ministrija