Ilggadējs Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Sparāns dodas izdienas pensijā, ar kura darbību, iespējams, bijusi neapmierināta ASV vēstniecība, šodien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Sparāns izdienas pensijā devās pagājušā gada nogalē, tomēr tas nenotika bez spiediena, jo raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka savu neapmierinātību ar Sparāna darbību SAB vadībai izteikusi ASV vēstniecība. Tāpēc raidījums pieļauj, ka vēstniecība vāca informāciju pret Sparānu jau ilgāku laiku, bet nesen atrasti pierādījumi, ka Sparāns pārkāpis dienesta pilnvaras, ko pats Sparāns arī atzinis.
Tas esot bijis pietiekams pamats, lai SAB vadītājs Jānis Maizītis rīkotos, lai gan viņš notikušo nekomentē.
Sparāns raidījumam sacīja, ka viņš priecātos, ja viņa pieredze varētu noderēt valsts tiesiskuma stiprināšanā, bet neatklāj savus tālākos plānus. Pastāv riski, ka iegūto slepeno informāciju kādreizējie drošības dienestu darbinieki izmanto savtīgās interesēs. Bijušais premjers, Saeimas Nacionālā drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka vismaz politikā bijušajiem darbiniekiem uzreiz nevajadzētu darboties. Kučinskis apsver nepieciešamību pēc šāda regulējuma.
Sparāns nekad nav ieņēmis vadošus amatus SAB, taču viņam piedēvēta liela ietekme. 15 gadu laikā Sparāns bijis klāt ne vien noziegumos, kuros saskatāmi riski valsts drošībai. Viņš palīdzējis kārtot arī ekonomiski - politiskus jautājumus, par ko izpelnījies pretrunīgu slavu.
Sparāns bijis klāt bijušā Valsts ieņēmuma dienesta Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča spridzināšanas vietā. SAB darbinieks toreiz to skaidroja ar nejaušību, bet kā bijis patiesībā neviens neesot izmeklējis. Tāpat aculiecinieki redzējuši Sparānu iesaistāmies Ventspils tranzītkaros, kā arī neoficiāli zināms, ka Sparāns kontaktējies arī ar Grigoriju Guseļņikovu, kurš iegādājās "Norvik banku", un vēlāk Latviju iesūdzēja tiesā par to, ka valsts kaitē viņa biznesam.
Tāpat ar Sparānu aktīvi sadarbojies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kad tajā galvenais par operatīvo izstrādi bija tagadējais politiķis Juris Jurašs.
