Latvijas iedzīvotāji neapzinās reālo situāciju un izturas vienaldzīgi pret savu nākotni – tā, komentējot pētījuma datus par pensiju sistēmu un cilvēku informētību, sacīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece. Tajā pašā laikā sociālās politikas veidotāji apzinās, ka pensiju sistēma ir sarežģīta, tajā divdesmit gadu laikā veiktas daudzas pārmaiņas, kurām cilvēki visbiežāk neseko līdzi un kuras nav viegli sabiedrībai izskaidrot.
Aptaujā, ko veicis bankas Citadele uzņēmums, ieguldījumu fonds CBL Asset Management sadarbībā ar pētījumu centru Norstat, secināts, ka zināšanas par pensiju sistēmu, pensiju uzkrājumiem - gan pensiju otro līmeni, gan privātajiem pensiju fondiem - samazinās. Lai gan lielākajai daļai jeb 73 procentiem ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem ir svarīgi zināt, cik liela pensija viņiem būs, viņi tomēr nekad nav noskaidrojuši, cik liels pensijas uzkrājums ir pašlaik. Turklāt gandrīz puse jeb 46 procenti aptaujāto nezināja vai nebija pārliecināti, kurš pensiju fonds vai ieguldījumu fonds pārvalda viņu pensiju uzkrājumu. Jāatgādina, ka šī vecuma grupa ir otrā pensiju līmeņa dalībnieki obligātā kārtā, kas nozīmē noteiktas daļas sociālo iemaksu veikšanu tieši otrajā pensiju līmenī, kuru savukārt pārvalda kāds no pensiju fondiem. To ikvienam ir tiesības izvēlēties pašam un nepieciešamības gadījumā arī mainīt.
Aptauja arī rāda, ka gados jaunu cilvēku - 18 līdz 39 gadi - informētība par pensijas jautājumiem, salīdzinot ar 2011. gadu, ir samazinājusies. Pētnieki secinājuši, ka informētība par pensijām atšķiras cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem. Piemēram, viena no tendencēm ir: jo augstāki ienākumi, jo cilvēki vairāk informēti par pensijas jautājumiem. Aptaujā arī atklājies, ka jaunieši kopumā par pensiju sistēmu ir informēti mazāk nekā citas vecuma grupas.
Tendenci, ka liela daļa gados jaunu iedzīvotāju paši aktīvi nerūpējas par sava pensijas uzkrājuma veidošanu un par to nedomā, apliecina arī dati, ka puse iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 39 gadiem plāno paļauties uz valsts vecuma pensiju. 34 procenti aptaujāto norādījuši, ka vecumdienās turpinās strādāt, tikpat iedzīvotāju domā, ka naudu vecumdienām būs iekrājuši bankā. Tikai 20 procenti aptaujāto norāda, ka krāj naudu kādā no privātiem pensiju fondiem jeb pensiju trešajā līmenī. «Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vēlas zināt, kāda viņiem būs pensija, bet tikai neliela daļa rīkojas,» saka CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis. Ja cilvēki nezina par pensijām, zūd trīs līmeņu pensiju sistēmas jēga, kas paredz, ka cilvēks seko līdzi pensiju plāna ienesīgumam, maina pensijas pārvaldītāju vai pensijas plānu. Visticamāk, gados jaunu iedzīvotāju pasivitāte lielā mērā ir skaidrojama ar faktu, ka liela daļa neizprot pensiju sistēmas darbību.
«Valstij būtu pienākums ik pa laikam aktīvi atgādināt, ka jāizvērtē otrā pensiju līmeņa darbība. Pašlaik tas notiek, pirmoreiz uzsākot darba attiecības,» uzsver sociologs Andris Saulītis. Latvijā ir kritiski zemi mājsaimniecību uzkrājumi, tajā skaitā vecumdienām. A. Saulītis pieļauj, ka viena no neizmantotajām iespējām ir aicināt iedzīvotājus neiztērēt ienākuma nodokļa pārmaksā atgūto naudu, bet novirzīt pensijas uzkrājumam.
