Ministru kabineta (MK) lēmums par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku neatbilst Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām, jo nav nodrošināta pilnīga papildu izdevumu kompensēšana, ievērojot nacionālos un Eiropas Savienības (ES) fiskālos nosacījumus, secinājusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Lietuvā un Igaunijā pedagogi jau ir sasnieguši tādu algu līmeni, kādu mums sarunās sola tikai 2030. gadā, TV24 raidījumā “Preses klubs” pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus par turpmāka pedagogu darba samaksas pieauguma grafika principiem un kritērijiem. Sagatavotos priekšlikumus ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un citiem nozares pārstāvjiem plānots apspriest 19. novembrī.
Skaidrība par pedagogu darba samaksas kārtību nākamgad, tostarp par jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", jāpanāk līdz oktobra sākumam, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Latvijas izglītības sistēma kopumā ir gatava jaunā 2025./2026.mācību gada uzsākšanai, tā žurnālistiem jaunā mācību gada priekšvakarā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders.
Jaunā mācību gada priekšvakarā nav atrisināti vairāki jautājumi - nav noteikts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks un pieņemti lēmumi par birokrātiskā sloga mazināšanu un pedagogu profesionālās autonomijas stiprināšanu, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga TV24 sacīja, ka šobrīd nevar pateikt, ka skolotājiem būs algas kāpums no janvāra vai nākamā gada septembra, jo patlaban nav algas paaugstināšanas grafika, tiek izstrādāts jauns, bet iepriekšējais jau izpildīts. Taču labā ziņa ir tā, ka pedagogi šogad jau laikus, sākoties jaunajam mācību gadam, zinās savu algu un slodzi.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodevusi saskaņošanai likumprojektu par pedagogu iekļaušanu vienotajā valsts atlīdzības sistēmā no nākamā gada.
No 1.janvāra visiem pedagogiem, tai skaitā augstskolu pasniedzējiem, par 2,6% pieaugs zemākā darba algas likme, paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par pedagogu darba samaksu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja 2 647 978 eiro finansējuma pārdali, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu 2024. gadā, ņemot vērā izglītojamo skaita un struktūras izmaiņas 2024. gada 1. septembrī un to ietekmi.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst tālākai jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" virzībai, ja budžetā tam nav iezīmēts finansējums, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Pedagogiem bāzes mēnešalgas principu varētu piemērot no 2026.gada, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pašvaldībām pedagogu darba samaksas nodrošināšanai šogad kopumā būs piešķirti 622 102 510 eiro, kas ir vairāk nekā budžetā tika plānots, otrdien nolēma valdība.
Latvijas skolotāju darba samaksa ir viena no zemākajām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, secināts OECD ikgadējā pārskatā "Īsumā par izglītību 2024", kas ietver izglītības rādītājus OECD valstīs un partnervalstīs.
Premjerministre Evika Siliņa (JV) plāno aicināt Finanšu ministriju un īpaši Izglītības un zinātnes ministriju rast līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, vienlaikus uzsverot, ka ierobežotā budžeta dēļ būs jāmeklē "saprātīgi risinājumi".
Vēl nav skaidrs, vai pedagogi no 2025.gada saņems vismaz 10,35 eiro par vienu darba stundu, kā to paredz zemākās darba algas likmes grafiks, izriet no izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) paustā žurnālistiem.
Jaunā pedagogu darba algas modeļa "Programma skolā" ieviešana vispārējās pamata un vidējās izglītības posmā valstij nākamgad varētu izmaksāt papildu 37 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini.