Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja 2 647 978 eiro finansējuma pārdali, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu 2024. gadā, ņemot vērā izglītojamo skaita un struktūras izmaiņas 2024. gada 1. septembrī un to ietekmi.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst tālākai jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" virzībai, ja budžetā tam nav iezīmēts finansējums, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Pedagogiem bāzes mēnešalgas principu varētu piemērot no 2026.gada, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Pašvaldībām pedagogu darba samaksas nodrošināšanai šogad kopumā būs piešķirti 622 102 510 eiro, kas ir vairāk nekā budžetā tika plānots, otrdien nolēma valdība.
Latvijas skolotāju darba samaksa ir viena no zemākajām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, secināts OECD ikgadējā pārskatā "Īsumā par izglītību 2024", kas ietver izglītības rādītājus OECD valstīs un partnervalstīs.
Premjerministre Evika Siliņa (JV) plāno aicināt Finanšu ministriju un īpaši Izglītības un zinātnes ministriju rast līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, vienlaikus uzsverot, ka ierobežotā budžeta dēļ būs jāmeklē "saprātīgi risinājumi".
Vēl nav skaidrs, vai pedagogi no 2025.gada saņems vismaz 10,35 eiro par vienu darba stundu, kā to paredz zemākās darba algas likmes grafiks, izriet no izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) paustā žurnālistiem.
Jaunā pedagogu darba algas modeļa "Programma skolā" ieviešana vispārējās pamata un vidējās izglītības posmā valstij nākamgad varētu izmaksāt papildu 37 miljonus eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par pedagogu darba slodžu balansēšanu joprojām ir bez rezultāta, un arodbiedrība nolēmusi vērsties tiesā, sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Valdība otrdien pieņēma grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par pedagogu darba samaksu un kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldībām, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas pieaugumu saskaņā ar pavasarī apstiprināto zemākās darba samaksas likmes grafiku.
Valdība šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, piešķirot papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.
Valdībā šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto pedagogu atalgojumu palielināšanas grafiku, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogiem, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.
Piektdien, 21.aprīlī, valdība ārkārtas sēdē paredzēts apstiprināt Ministru kabineta noteikumus par to, kā tiks celts pedagogu atalgojums, šodien pēc koalīcijas žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un Finanšu ministrijas pārstāvjiem pārrunājis pedagogu atalgojuma jautājumus, un panākta vienošanās par atalgojuma grafiku turpmākajiem trim gadiem, aģentūrai LETA pavēstīja premjera birojā.
No šī gada mainās kārtība, kādā pašvaldībās sadala mērķdotācijas pedagoga darba samaksai.
Par bērniem pirmsskolas vecumā tiek atvēlētas mērķdotācijas 92,5 eiro apmērā uz vienu izglītojamo, par 1.-6.klases skolēniem - 104 eiro, par 7.-9.klases skolēniem - 134 eiro, bet par 10.-12.skolēniem - 144 eiro.
No nākamā gada 1.janvāra bērnudārzu pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme būs 1070 eiro, paredz šodien valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Pedagogu darba samaksas noteikumi".
Kad viedokļu vētra par pedagogu pieteikto beztermiņa streiku norimusi, apgriezienus uzņem mediķu arodbiedrība, kas pieteikusi brīdinājuma streiku jau nākamnedēļ vienlaikus ar protesta akciju pie Ministru kabineta. Prasības gan izglītības, gan veselības nozares darbiniekiem ir līdzīgas – sakārtot darba samaksas sistēmu un palielināt atalgojumu.
Ja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) izšķirsies par terminētu trīs dienu streiku beztermiņa streika vietā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nāks pretī un kompensēs dīkstāves dienas, pēc Izlīgšana komisijas sēdes pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).